Stāmerienas pils

Stāmerienas pils celta 1820-tajos gados un pārbūvēta 1835. gadā. To ieskauj ainavu stila parks. 1905. gada revolūcijas laikā Stāmeriena bija nozīmīgs nemiernieku centrs, un šo cīņu laikā revolucionāri pili nodedzināja. Tā atjaunota 1908. gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, bet gan – stipri pārbūvējot, tādējādi tā ieguva neoklasicisma un jūgendstila iezīmes. 1930-tajos gados Stāmerienas pilī dzīvojis pasaulslavenais itāļu rakstnieks, romāna “Gepards” autors Džuzepe Tomazi di Lampeduza, kas bija precējies ar baronesi Aleksandru fon Volfu. Savukārt no pils gar ezera austrumu pusi ved taka, kas sniedz informāciju par muižas teritoriju un pils vēsturi.
www.visitgulbene.lv

Stāmerienas pils (vācu: Schloss Stomersee) ir muižas pils Stāmerienas pagasta Vecstāmerienā, Gulbenes novadā, Latvijā. Muiža līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām piederēja baroniem fon Volfiem.

Muižas pils sākumā (1843. vai 1852. gadā) uzcelta neogotikas stilā, 1870.—1880. gados tā pārbūvēta neorenesanses stilā. Pilij ir divi stāvi, pati ēka ir asimetriska ar kvadrāta plāna torni, galvenās fasādes labajā pusē atrodas mazāks tornītis. Starp torņiem esošās sienas vidū galvenās ieejas portāls ar fon Volfu dzimtas ģerboni.

Mūsdienās muižas teritorijā atrodas muižas pils, klēts, dažas saimniecības ēkas. Netālu Stāmerienas pareizticīgo baznīca. Ap pili starp Stāmerienas un Pogas ezeru izveidots ainavu parks 28,4 ha platībā pēc vēdekļveida principa.

Vēsture
1765. gadā nodibināta Stāmeres pusmuiža, kas 1809. gadā, kas, atdaloties no Vecgulbenes muižas, kļuva par patstāvīgu muižu. Apbūve sāka veidoties 19. gadsimta sākumā. 1887. gadā muižas teritorijā minēta baznīca, kungu māja, vairākas saimniecībasēkas, ūdensdzirnavas, trīs skolas, veikals, četri krogi un vairākas citas ēkas. 1897. gadā te uzcelta linu apstrādes fabrika.

1905. gada revolūcijas laikā pils nodedzināta, 1908. gadā atkal atjaunota. 1930. gados muižas pilī vairākas reizes uzturējās itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza. 1945. gadā pilī ierīkots lauksaimniecības tehnikums, no 1964. līdz 1992. gadam Stāmerienes muižas pilī atradās padomju saimniecības "Stāmeriena" kantoris un ciema (vēlāk pagasta) padome. 2001. gadā tika uzsākta pils restaurācija, tomēr muižas pils atjaunošanu kavēja ilgstošs juridisks strīds starp tās nomnieku Andreju Vīcupu un Gulbenes novada (iepriekš Stāmerienas pagasta) pašvaldību. Pēc tiesvedības 2016. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva Gulbenes novada pašvaldība, tiek plānots, ka uz pili pārcelsies Stāmerienas tūrisma informācijas centrs
lv.wikipedia.org

Stāmerienas pils celta historisma stilā un tās celtniecību var datēt ar 1843. līdz 1850. gadu, jo pils iesvētības notikušas 1852. gadā. 1905. gada revolūcijas laikā Stāmeriena bija nozīmīgs nemiernieku centrs un šo cīņu laikā revolucionāri Stāmerienas pili nodedzināja. Kā vēsta vējrādis pils tornī, tā atjaunota 1908. gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, tās fasādēs parādījās jūgendstila iezīmes - dekoratīvi ciļņi - lauvu un sieviešu galvas - baronu Volfu dzimtas ģērbonis. 1919. gadā pilī ierīkoja vakarskolu pieaugušajiem. 1945. gadā tur atvēra lauksaimniecības tehnikumu, bet vēlākajos gados tur atradās padomju saimniecības kantoris

Ap pili ir 28,4 hektārus liels ainavu parks. Tas veidots pēc tā s. vēdekļveida principa, kurā ainavu perspektīvas iziet no viena kompozīcijas centra. Parkā sastopamas vairākas eksotiskas koku sugas: Eiropas lapegle, balzama un Sibīrijas baltegle, duglāzija u.c. No rietumiem un ziemeļrietumiem parku ieskauj Stāmerienas ezers, bet dienvidos tam piekļaujas Pogas ezers. Abus šos ezerus savieno kanāls, kas tek cauri parkam.
www.zudusilatvija.lv