Strūves parks
Strūves parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, netālu no Jēkabpils ģimnāzijas. Parku norobežo Brīvības, V. Strūves, R. Blaumaņa un Pļaviņu ielas. Parka kopējā platība 1,2 ha un tam piegulošās ielas nosaukums ir Strūves iela, godinot izcilā ģeodēzista un astronoma Frīdriha Georga Vilhelma Strūves paveikto.
Vēsture
1797. gadā Jēkabpils plānā vietā, kur tagad atrodas Strūves parks, bija iezīmētas pilsētas ganības. 1820. gadā pēc Jēkabpils pilsētas sekretāra Klausa ierosmes šo teritoriju klaušu kārtā sāka apstādīt ar kokiem, lai izveidotu dārzu.
Strūves parks bija bagāto pilsētas iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta jau senos laikos. Parkā spēlējis orķestris, darbojies restorāns un bieži uzstājušies ceļojošie akrobāti. Ieeja parkā bija par maksu. Tas bija laikā, kad to sauca par Kroņa dārzu, vēlāk par Jēkabpils pilsētas dārzu. Retais no pilsētniekiem zinaja, ka vienā no dārza stūriem atrodas necils akmens, kas Jēkabpils vārdu padarījis pazīstamu ģeodēzijas zinātņu pasaulē. Tas ir Strūves ģeodēziskā meridiāna loka punkts - Somu līča - Daugavas mērījumu galapunkts. Mērījumus Tērbatas universitātes profesors Vilhelms Strūve Jēkabpilī veica 1826. gadā no 16. maija līdz 14. jūlijam.
1931. gadā, vietā, kur stāvēja ekspedīcijas mērinstruments, uzstādīja piemiņas akmeni "Strūves astronomiskais punkts. Novērots 1826. gadā. Atjaunots 1931. gadā". Meridiāna loks tika nosaukts par Strūves loku, tāpēc var teikt, ka pilsēta atrodas uz Strūves meridiāna. Krustpilietis Kārlis Skaubītis, nākamais kara lidotājs, 1911. gada vasarā demonstrēja virs Kroņa dārza kokiem lidojumu ar gaisa balonu, kas pildīts ar uzkarsētu gaisu.
Padomju gados parks tika iesaukts par Puškina parku un rekonstruēts - iekārtoti soliņi un celiņi noklāti ar betona plāksnēm. Parkā, Daugavas pusē, tika uzstādīts A. Puškina krūštēls (tagad nojaukts). Pēc Atmodas 1992. gadā parku pārdēvē par Strūves parku.
Apskates objekti parkā
Parkā apskatāms piemiņas akmens "Strūves astronomiskais punkts. Novērots 1826. gadā. Atjaunots 1931. gadā", uzstādīts 1931. gadā un informatīvās plāksnes pie ģeodēziskajiem punktiem, kas tika svinīgi tika atklātas 2006. gada 17. jūnijā,kā arī mērinstrumenta makets.
Parka teritorijā atrodas valsts nozīmes dižkoks- PARASTĀ LIEPA (TILIA CORDATA).
