Strautu zilspāre (Calopteryx virgo)

Strautu zilspāre (Calopteryx virgo)

Strauta zilspāre jeb strautu zilspāre (Calopteryx virgo), tiek saukta arī par strauta krāšņspārni, ir viena no divām Latvijā sastopamajām zilspārēm (Calopteryx). Tā ir bieži sastopama zilspāre arī visā Eiropā. Strauta zilspāre vislabprātāk mājo pie ātri plūstošiem un tīriem ūdeņiem.

Morfoloģija
Strauta zilspāre ir samērā liela auguma spāre. Tās ķermeņa kopējais garums ir 45 - 49 mm, spārnu izplētums tēviņiem ir 58 mm, mātītēm - 63 mm. Kāpura garums apmēram 30 - 35 mm. Spārni ir plati, nelielai burai līdzīgi, un tiem nav citām spārēm raksturīgās pterostigmas. Strauta zilspārei ir labi attīstītas fasetacis, kas kā visām vienādspārnu spārēm novietotas ar plašu atstarpi.

Tēviņš
Strauta zilspāres tēviņam ir koši, metāliski zili spārni. Tā spārni ir aptumšoti viscauri. Tādēļ to var viegli atšķirt no upju zilspāres, kurai spārni ir aptumšoti tikai vidusdaļā - pamats un spārna gals ir caurspīdīgi. Tikko izšķīlies indivīds ir ar gaišāk ziliem vai pat brūnganiem spārniem. Strauta spāres ķermenis un acis ir metāliski zilas vai zilizaļas. Astes gals ir sarkanbrūns.

Mātīte
Mātītei ir tumši brūni, vizuļojoši spārni, kuriem pašos galos ir neliels, balts lāsumiņš, ko sauc par pseidopterostigmu. Bet ķermenis ir metāliski zaļš vai brūngans, ar bronzas krāsas astes galu. Strauta zilspāres mātīti ir grūti atšķirt no upju zilspāres mātītes. Salīdzinoši pirmajai spārni ir platāki un brūnāki.

Dzīves veids
Tēviņi parasti ir teritoriāli. Tie uzturas uz kāda auga vai koka zara ūdens tuvumā un novēro apkārtni. Garām lidojošos kukaiņus tie cenšas padzīt vai nomedīt. Pēc kukaiņa dzenāšanas tēviņš atgriežas savā "postenī". Strauta zilspārēm var būt tēviņi, kuriem nav teritoriāls dzīves veids. Tie ir klejotāji un reizēm aizklejo samērā tālu prom no ūdens. Klejotājtēviņi ir mazāka auguma un to pārošanās rezultāti ir zemāki nekā teritoriālajiem tēviņiem. Mātītes toties ūdeni apmeklē tikai, lai atrastu pāri vai lai izdētu olas. Strauta zilspāres mūžs, salīdzinot ar citām spārēm, ir samērā garš. Tēviņš vidēji dzīvo 6-19 dienas, bet garākais datētais mūžs ir bijis 40 dienas.

Mātīte uz zemūdens augiem vai peldlapu ūdensaugiem izdēj līdz 300 olām. Iecienīts augs ir parastā ūdensgundega (Ranunculus aquatilis). Olas izšķiļas pēc 14 dienām. Kāpurs uzturas ūdenī, slēpdamies starp ūdensaugu saknēm vai lapām, nedaudz ilgāk kā 2 gadus. Tie ziemu pārlaiž, ierakušies dūņās vai dubļos. Visi īpatņi - gan pieaugušas spāres, gan kāpuri - ir plēsīgi un medī citus kukaiņus.
lv.wikipedia.org