Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe, vācu: Groß-Roop) ir ciems Pārgaujas novada Straupes pagastā. Izvietojusies Braslas upes krastos pie autoceļa A3 2,5 km no pagasta centra Plācī, 6 km no novada centra Stalbes un 70 km no Rīgas. No 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā.

Straupē atrodas pamatskola (Mazstraupes pilī), psihoneiroloģiskā slimnīca, tautas nams, bibliotēka, pasts, aptieka.

Vēsture
1227. gadā Latviešu Indriķa Livonijas hronikā Straupe nosaukta par lībiešu un letgaļu apdzīvotās Idumejas (lībiski Vidumaa) centru. Iespējams, no vārda Vidumaa radies Vidzemes nosaukums.

1206. gadā novadā ieradās priesteris Daniēls un krustneši, bet no 1213. gada Straupes novadu pārvaldīja Rīgas bīskapa Alberta brālis Teodoriks, kuru sauca arī par Straupes Indriķi. Tajā pašā gadā viņš devās uz Vāciju, bet Straupē sāka valdīt viņa sievastēvs – padzītais pleskaviešu kņazs Vladimirs, kuru vēlāk arī padzina no Straupes. Atriebjoties 1218. gadā kņazs iebruka Straupes novadā.

13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu (Roop) izlēņoja Rozenu dzimtai. Pie 13. gadsimtā celtās Lielstraupes pils izauga pilsēta. Pirmo reizi tā minēta rakstos 1325. gadā. 1356. gadā Straupe kļuva par Hanzas savienības locekli, bet 1374. gadā Straupei tika piešķirtas Rīgas tiesības. Tolaik tā bija ceturtā lielākā pilsēta tagadējā Latvijas teritorijā. Pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. Straupe uzplauka 15.–16. gadsimtos, ko veicināja tolaik kuģojamā Braslas upe. Straupe kā pilsēta beidza pastāvēt pēc nopostīšanas Poļu–zviedru karā (1600–1629), bet pēc Lielā mēra epidēmijas tajā palika tikai 115 iedzīvotāji.

Straupe kā nozīmīga apdzīvota vieta atdzima padomju laikā, kad tā kļuva par Ļeņina kolhoza centru.
lv.wikipedia.org