Strēļu pulkstenīte (Campanula trachelium)

Strēļu pulkstenīte - Campanula trachelium L.

Strēļu pulkstenīte - angliski: nettle-leaved Bellflower; vāciski: Nesselblättrige Glockenblume; zviedru: nässelklocka; igauņu: nõgeselehine kellukas; lietuviešu: dilgialapis katilėlis; krievu: колокольчик крапиволистный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) pulkstenīšu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, šķautņains, augšdaļā klāts ar gariem, sarveidīgiem matiņiem. Lapas stublāja apakšdaļā un vidusdaļā ar kātu, plati olveidīgas (ga 4-12 cm, pl 2-8 cm), augšdaļā lancetiskas, sēdošas. Visu lapu plātnes mala divkārtzāģzobaina, gals smails. Apakšējo lapu pamats sirdsveidīgs, augšējo lapu - ķīļveidīgs. Arī lapas klātas ar sarveidīgiem matiņiem. Ziedi lieli, horizontāli pret stublāja asi vai slīpi augšupvērsti skrajā ķekarā pa 1-4 augšējo lapu žāklēs. Kauslapas smailas (ga ap 1 cm), atstāv. Vainags plati zvanveidīgs, līdz trešdaļai saaudzis, zils vai zili violets (ga līdz 4.5 cm). Ārpusē uz vainaga dzīslām un iekšpusē uz daivu malām ir gari, skropstaini matiņi. Auglis - olveidīga, cietmataina pogaļa. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Eiropas lielākajā daļā sastopama suga.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas auglīgos lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, gravās. Izplatīta galvenokārt upju ielejās. Raksturīga suga augu sabiedrībās platlapju mežos: Cl. Querco-Fagetea, O. Fagetalia.

Īpašas norādes:
No līdzīgām pulkstenītēm: platlapu (C. latifolia) un tīruma (C. rapunculoides) atšķirama pēc horizontāliem pret stublāja asi (nevis acīm redzami nokareniem) ziediem, ziedu ķekars nav vienpusējs, stublājs šķautņains (nevis rievains), lapas mala divkārtzāģzobaina (nevis sīkzobaina vai nevienādzobaina), uz stublāja un ziediem ārpusē ir skraji, gari sarveidīgi vai skropstaini matiņi (nevis šādu matiņu nav). No kamolainās pulkstenītes (C. glomerata) atšķirama pēc ķekarveida ziedkopas (nevis blīvas galotnes ziedkopas ar stāviem ziediem).
www.latvijasdaba.lv