Stende (upe)
Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Stendi un Jaunpagastu. Līdz Dižstendei upi sauc Laļļupe (vai Leļļupe). Upes tecējums atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles līdzenumā un Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Ziemeļkursas augstienē. Upes baseinā plaši meži un purvi (lielākie: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs). Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas plūst pa izteiktu ieleju, ir regulēta.
Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī Rīgas—Ventspils dzelzceļš.
Pietekas
| Kreisās: Silupe Asiķu valks Grūžvalks |
km 12 4 7 |
Labās: Dzelzupe Kalnupe Lūšupīte Zalkšu valks Upatu valks Kalēju valks Lonaste Trumpe |
km 10 8 12 5 20 5 12 18 |
Stende
Stende ir teju 100 km gara upe, taču laivošanai piemērota ir Stendes lejtece 14,3 km garumā no Ances tilta. Šo Stendes posmu parasti
kombinē kopā ar Irbes upes laivojumu līdz Miķeļtornim vai pat līdz jūrai. Stendes lejtece nepārsteidz ar spēcīgu straumi, kritums līdz Irbei ir mazs. Tomēr šis ir jauks posms iesācējiem un ģimenēm ar bērniem. 2,5 km aiz Ances tilta Stendei pietek Lonaste un Ostupe. Stende kļūst platāka, pēc 500 m ir Ierciema tilts, kas ir kā robežzīme, ka šeit beidzas bagarētais posms. Nākamos 11,3 km Stende met platus un lēnus līkumus, krastos parādās pa smilšu atsegumam, ir mazas saliņas un vecupes. Satekot ar Rindu, izveido Irbes upi.
Stendes lejteces maršrutu var pagarināt par 59 km, laivojumu sākot Iliņos. Kritums posmā ir 20,4 m, jārēķinās ar neskaitāmiem nebraucamiem šķēršļiem, purva ainavām un 26 km garu bagarētu posmu no Banku ciema pie Blāzmas līdz Ancei.
Palu sezonas ieteikums – Stendi un Lonasti ir ļoti interesanti laivot palu laikā, ūdeņiem bagātā pavasarī, upes plūst pa laukiem, mežiem, pāri lielceļiem un cauri vecupēm. Te veidojas savdabīga “piektā sezona”.
