Staltbriedis

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Staltbrieži Baltijas teritorijā sāka ieceļot pirms apmēram 9000 gadu. To vislielākais skaits mūsu teritorijā bija pirms 5000 – 6000 gadiem, tad to skaits samazinājās. Ap mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigām staltbrieži Latvijas teritorijā bija izzuduši. Vācu muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus (briežu aplokus). Pirmie iršu dārzi tika ierīkoti jau 16. gadsimtā. Līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā īsāku vai garāku laiku pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi. Lielākā daļa no tiem bija ierīkoti Kurzemē un Zemgalē. No vairākiem aplokiem Cīravā, Tomē un citur 19. gadsimta beigās savvaļā izkļuva vairāki staltbrieži, kas izdzīvoja un sekmīgi vairojās. Vēlākos gados staltbrieži ir tikuši vairākkārtīgi introducēti Latvijas dabā.

Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairāk nekā 40 briežu dārzu, kuros bez staltbriežiem tiek audzēti arī dambrieži, baltie staltbrieži, stirnas, ziemeļbrieži un mufloni, kas pieder dobradžu dzimtai (Bovidae). Sakarā ar to, ka Latvijā staltbriežus ieveda no dažādām Eiropas vietām, un to sākotnējās ģeogrāfisko formu atšķirības ir pilnībā izzudušas, ir pieņemts, ka Latvijā sastopamais staltbriedis pieder Rietumeiropas staltbrieža (Cervus elaphus elaphus) pamatpasugai.

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liels uzmanīgs dzīvnieks ar lieliski attīstītu dzirdi un ožu. Apmatojums dažāda tonējuma sarkanbrūnā krāsā, ziemā pelēcīgāks. Ap asti raksturīgs gaišs – pelēks vai dzeltenīgs – t.s. spogulis, ko ierobežo tumši rūsgana apmale. Buļļiem uz kakla veidojās pagarināts (10-15cm) viļņains apmatojums t.s. krēpes. Apmatojuma maiņa notiek 2 reizes gadā : pavasarī – no marta līdz maijam pieaugušiem buļļiem, ālavām govīm un otrā gada teļiem vai jūnijā grūsnām govīm un pirmā gada teļiem – un rudenī : (mazāk manāma) no augusta beigām līdz oktobra vidum. Buļļu svars var sniegt 185-200 kg (reizēm 300kg), govīm 110-150 kg.

Staltbrieža lepnums – ragi. Buļļi periodiski nomet savus ragus un pēc tam atkal audzē jaunus. Pirmie ar apmatojumu klātie ragu izciļņi izaug 7-8 mēnešu vecumā – novembrī, decembrī. No šiem izciļņiem nākamā gada pavasarī 12-14 mēnešu vecumā izaug pirmie durkļveida ragi, kas rudens sākumā pārkaulojas un septembrī oktobrī tiek noberzti. Pirmos ragus nomet nākamajā t.i. trešajā, pavasarī pēc dzimšanas-parasti aprīlī. Trešajā dzīves gadā bullim tiek nomesti žuburu ragi t.s. rozi pie pamatnes. Turpmāk ragi tiek nomesti februārī – aprīlī un jauni samtaini ragi izaug līdz jūlijam (120-140 dienās). Augusta sākumā tie pārkaulojas un briedis tos berž gar kokiem un krūmiem. Sākumā ragi ir gaišā krāsā, bet saskaroties ar koku sulu pakāpeniski kļūst arvien tumšāki. Īstu skaistumu ragi sasniedz, kad briedis sasniedz 6-7 gadu vecumu. Savvaļā pilnbriedu sasnieguša buļļa ragi ir ar 10-16 žuburiem un ragu svaru 9-10 kg. Ragi veidosies krāšņi, ja briedim būs labi gēni, stipra veselība, optimāli dzīvošanas apstākļi, kā arī pietiekami daudz labas un daudzveidīgas barības.

Pilnīgi pieaugušas govis ir 4 gadu vecumā, buļļi – 7-8 gadu vecumā. Dzīves ilgums 14-16 gadi, maksimāli 20gadu

lv.wikipedia.org; raksti.daba.lv