Spārītes parks

Parku ierīkošana Gulbenē sākās 19. gadsimta vidū, kad barons Johans Gotlībs fon Volfs nopirka Vecgulbenes muižu. Viņa mazdēls Heinrihs fon Volfs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī sāka veidot parku, kurā tika ierīkoti mākslīgi dīķi ar saliņām, tiltiņi, skulptūras, eksotisku augu grupas, un par godu savai sievai skaistajai itālietei Marijai (Marisai) nosauca par Marijas parku. 20. gadsimta 20. gadu agrārās reformas laikā Vecgulbenes Marijas parks 222 ha platībā kļuva par valsts īpašumu un aizsargājamu dabas krāšņumu.

1935. gadā Marijas parku sadalīja divās daļās, vienu daļu piešķirot Zemkopības ministrijai un otru – Gulbenes pilsētai, tādējādi izveidojot Emzes parku (166,6 ha) un Spārītes parku (40,9 ha). Spārītes parka teritorijā atrodas Svētais ezers un Asaru dīķis. Asaru dīķa nosaukums radies, jo tā centrā tika uzbērta saliņa asaras formā. Savukārt Svētā ezera vidū bija izveidota viena lielāka sala, apkārt sešas mazākas. Visās salās atradās dažādas skulptūras (eņģeļi, fon Volfu simbols - vilki, lāči, putni u.c.), mazajās salās bija novietoti akmeņi ar baroneses vārda burtiem.

Spārītes parks ir ieguvis vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusu.

Spārītes parka teritorijā, savienojot to ar Emzes parku, kas atrodas līdzās, ir izveidotas pastaigu takas – Heinriha un Svētezera taka. Emzes parka teritorijā atrodas arī trešā pastaigu taka – Marisas taka. Pārvietošanās pa takām nav piemērota cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
www.visitgulbene.lv