Sprīžmeši

Sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae)

Viena no sugām bagātākajām dzimtām Latvijā ir sprīžmeši (~300 sugu). Dzimtas nosaukums radies no tā, ka šo tauriņu kāpuri pārvietojas „sprīžojot” , t. i. pievelkot vēdera kājas pie krūšu kājām, tādējādi izliecoties līkumā, tad atkal iztaisnojoties. Toties miera stāvoklī sprīžmeša kāpurs atgādina sausu zaru. Pieaugušie tauriņi aktīvi ir galvenokārt naktī un krēslas stundās. Viens no sprīžmešiem ir arī pie mums visvēlāk lidojošais tauriņš. Tas ir mazais salnsprīžmetis (Operophthera brumata). Šo tauriņu var novērot līdz iestājas pastāvīgs sals (parasti līdz novembra vidum). Šīs sugas kāpuri attīstās uz dažādiem kokiem un krūmiem, visbiežāk uz ozoliem un augļukokiem. Dažas sugas var būt postošas lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, piemēram, priežu sprīžmetis (Bupalus pinarius). Trīs sugas – kraukleņu sprīžmetis (Baptria tibiale), zileņu vērpējsprīžmetis (Biston lapponaria) un uzpirkstīšu ziedsprīžmetis (Eupithecia pyreneata) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.

Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera)

Dižtauriņi (Papilionidae) 
Balteņi (Pieridae) 
Raibeņi (Nympahalidae) 
Samteņi (Satyridae) 
Zeltainīši (Lycaenidae) 
Sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae) 
Pūcītes (Noctuidae) 
Kodes (Tineidae) 
Sfingi (Sphingidae)

Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.
latvijas.daba.lv