Spilve (Eriophorum)
Latvijā ir 4 spilvju sugas – sastopamas gan sūnu un pārejas purvos, gan slapjās pļavās.
Spilves pieder pie grīšļu dzimtas un ziedi tām ir matiņu veidā. Makstainajai spilvei ziedi sakopoti vienā vārpiņā, pārējām spilvju sugām – vairākās vārpiņās. Raksturīgi, ka visām spilvju sugām pēc noziedēšanas šie matiņi pagarinās un veido lidpūkas. Izskatās, ka purvs ir nosēts ar maziem vates pikucīšiem!
Spilvju pumpuri un sēklas ir svarīga medņu un rubeņu ēdienkartes sastāvdaļa. Ziedēšanas laikā spilves ir vilinošas kukaiņiem, kuru kāpurus savukārt iecienījušas raksturīgas purva
putnu sugas – purva tilbīte un dzeltenais tārtiņš.
www.ldf.lv
Slaidā spilve (latīņu: Eriophorum gracile; angļu: slender Cottongrass, vācu: Zierliches Wollgras; krievu: пушица стройная) ir daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, tievs un slaids. Tas ir gluds, kails un nezaro. Apakšējās lapas šauri lineāras, salocītas, mala raupja. Uz stublāja dažas īsas, sarveidīgas lapas. Ziedi vārpiņā stublāja galotnē nokarenā čemurveida ziedkopā. Divdzimumu ziedi segplēkšņu žāklēs. Vārpiņu nedaudz, parasti 3-6. Ziedkopas seglapa tumša, īsa un šaura, īsāka nekā ziedkopa. Zieda segplēksne zaļganbrūna, ar vairākām dzīslām. Vārpiņas nelielas (ga 0.6-0.9 cm), lidmatiņi balti vai iedzelteni balti. Vārpiņas kāts atskabargains. Auglis - sarkanbrūns, strupi trīsšķautņains riekstiņš. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība: Plaši, bet nevienmērīgi Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā reti gandrīz visā teritorijā.
Biotopi: Nelielas grupas galvenokārt piejūras zāļu un pārejas purvos, aizaugošu un pārpurvotu ezeru krastmalās.
Īpašas norādes: Nedaudz līdzīga platlapu (E. latifolium) un šaurlapu (E. polystachion) spilvei. Viegli atšķirama pēc tieva, slaida (ne salīdzinoši masīvāka) stublāja, lapas sarveidīgas (nevis šauras vai platas), seglapa īsāka (nevis garāka) nekā ziedkopa. Arī vārpiņas čemurveida ziedkopā ir salīdzinoši manāmi sīkākas.
www.latvijasdaba.lv
Makstainā spilve (latīņu: Eriophorum vaginatum L.; angļu: hare’s-tail Cottongrass, vācu: Scheidiges Wollgras; krievu: пушица влагалищная) ir daudzgadīgs, vidējs (ga 20-70 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Veido ceru. Stublāju daudz, tie stāvi un gludi. Piezemes lapas lineāras, šauras, īsākas nekā stublājs. Makstis iesārtas, šķeldrainas. Lapas uz stublāja reducētas uzpūstās makstīs. Stublāja galotnē viena (ga 1-3 cm) vārpiņa. Divdzimumu ziedi segplēkšņu žāklēs. Zieda segplēksne smaila, pelēcīga. Apziedni veido pavedienveidīgi matiņi, divdzimumu ziedā putekšņlapas un drīksnas pa 3. Pie augļa - riekstiņa - gari (ap 2 cm), balti lidmatiņi, kas veidojas no apziedņa. Zied aprīļa beigās un maijā.
Izplatība: Plaši ziemeļu puslodē polam tuvos apvidos sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Dažāda lieluma grupas (vietām monodominantas audzes) sūnu, retāk pārejas purvos, purvainos priežu mežos un pārpurvotos ezeru krastos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sūnu purvos: Cl. Oxycocco-Sphagnetea, O. Sphagnetalia magellanici un pārpurvotos priežu mežos (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion, Ass. Vaccinio uliginosi-Pinetum).
Īpašas norādes: Vienīgā spilvju suga Latvijā ar 1 stāvu galotnes vārpiņu (nevis vārpiņas vairākas, nokarenas).
www.latvijasdaba.lv
Šaurlapu spilve (latīņu: Eriophorum polystachion L..; angļu: common Cottongrass, vācu: Schmalblättriges Wollgras; krievu: пушица узколистная) ir daudzgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, nezaro un vismaz apakšdaļā apaļš. Pie stublāja pamata vairākas lineāras lapas. Uz stublāja lapu nedaudz, tās īsākas nekā stublājs. Lapas šauras (0.2-0.5 cm), ar garu maksti un gala trīsšķautņaino daļu. Čemurveida ziedkopā stublāja galotnē 3-7 nokarenas vārpiņas. Vārpiņas kāts gluds, plakans. Garākā seglapa pārsniedz ziedkopu. Divdzimumu ziedi segplēkšņu žāklēs. Zieda segplēksne brūngana. Lidmatiņi balti, gari (līdz 3 cm). Auglis - gaišbrūns riekstiņš. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība: Mainīga izskata, ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā izplatīta suga; tās ietvaros nodala daudzas pasugas vai pat tuvas, līdzīgas sugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi: Dažāda lieluma grupas purvainās pļavās, purvos, slapjos mežos un slīkšņainu ezeru krastos. Raksturīga suga augu sabiedrībās zāļu un pārejas purvos: Cl. Scheuchzerio-Caricetea fuscae.
Īpašas norādes: Ļoti līdzīga platlapu (E. latifolium), mazāk slaidajai (E. gracile) spilvei. No slaidās spilves atšķirama pēc masīvāka stublāja, garākas nekā ziedkopa seglapas, lapas šauras (pl 0.2-0.5 cm), bet ne sarveidīgas. No platlapu spilves droši atšķirama pēc gluda (ne raupja) vārpiņas kāta. Arī stublāja lapas salīdzinoši garākas un šaurākas, ar garu gala trīsšķautņaino daļu (nevis īsas un platas).
www.latvijasdaba.lv
Platlapu spilve (latīņu: Eriophorum latifolium Hoppe.; angļu: broad-leaved Cottongrass, vācu: Breitblättriges Wollgras; krievu: пушица широколистная) ir daudzgadīgs, vidējs (ga 25-80 cm) grīšļu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, kails, pastrupi trīsšķautņains. Pie stublāja pamata vairākas lineāras lapas. Uz stublāja dažas (1-3) īsas un diezgan platas, nedaudz šķēpveidīgas lapas (pl 0.4-0.8 cm) ar īsu, trīsšķautņainu gala daļu. Vārpiņas stublāja galotnē nokarenā čemurveida ziedkopā. Vārpiņas kāts raupjš. Ziedkopas seglapas īsas, tumšbrūnas vai zaļganbrūnas, ar maksti. Divdzimumu ziedi segplēkšņu žāklēs. Zieda segplēksne tumšbrūna, lidmatiņi balti, galā šķelti. Auglis - sarkanbrūns riekstiņš. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība: Plaši izplatīta Eiropas suga.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi: Dažāda lieluma grupas purvainās pļavās, pārmitros mežos un krūmājos, dažādos purvos.
Īpašas norādes: Ļoti līdzīga šaurlapu (E. polystachion), mazāk - slaidajai (E. gracile) spilvei. No slaidās spilves atšķirama pēc masīva stublāja, garākas nekā ziedkopa seglapas, platām (pl 0.4-0.8 cm) lapām (nevis lapas sarveidīgas). No šaurlapu spilves droši atšķirama pēc raupja (ne gluda) vārpiņas kāta. Bez tam stublāja lapas īsas, platas, ar īsu gala trīsšķautņaino daļu (nevis garas - tomēr stublāju nepārsniedz, nevis ap 0.2-0.4 cm platas, nevis gala trīsšķautņainā daļa gara un šaura).
www.latvijasdaba.lv
