Solidago canadensis

Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir Ziemeļamerikas suga, kas dabiskajā areālā izplatīta lielākoties prērijās un atmatās. Eiropā tā nonākusi pirms aptuveni 300 gadiem kā dārzu krāšņumaugs – sākotnēji Lielbritānijā, vēlāk visā Eiropā to sāka audzēt dārzos. Domājams, ka Latvijā sugu 19. gadsimta sākumā ieveda baltvācu puķu stādu un sēklu tirgotājs J. Cigra, kura uzņēmums tolaik apgādāja ar stādiem un sēklām lielu daļu Krievijas impērijas. Sākotnēji jaunā suga tika stādīta muižu apstādījumos un līdz ar to nonāca arī zemnieku dārzos. Zeltslotiņa kā krāšņumaugs gan pilsētu apstādījumos, gan mazdārziņos ir populāra joprojām. Ap 20. gadsimta sākumu suga jau bija pārgājusi savvaļā. Mūsdienās tā ir viena no bieži sastopamām svešzemju sugām, it īpaši pilsētās, dzelzceļu malās, ceļmalās, kur tā vietām veido blīvas audzes. Piemēram, Rīgā šo sugu varam novērot teju ikvienā žogmalē, gar dzelzceļiem, neapbūvētās teritorijās mikrorajonos un daudzviet citur. Suga ļoti veiksmīgi izplatās arī atmatās un mežmalās ārpus apdzīvotām vietām. Augs ik gadu ražo ārkārtīgi daudz sēklu, ko pārnēsā vējš un dzīvnieki, palīdzot sugai nonākt arvien jaunās teritorijās un veidot arvien blīvākas audzes, tradicionāli pierasto zālāju vietā veidojot dzelteni ziedošas augstzāļu audzes. Pagaidām suga dod priekšroku pārmainītiem biotopiem un atmatām, dabiskās pļavās tā sastopama reti, taču tas nenozīmē, ka nākotnē suga nevar ieviesties arī dabiskās pļavās, kas pagaidām ar savu sugu daudzveidību darbojas kā ekoloģisks buferis svešajam ienācējam. Suga agresīvi izplatās gan dabiskos, gan pārveidotos biotopos visā mēreno platuma grādu Eiropā.

www.videsvestis.lv