Smilšu iela 8, Rīga
Rīgā Smilšu ielā 8 atrodas 5 stāvu īres nams ar veikaliem celts 1902. gadā, arhitekti Heinrihs Kārlis Šēls, Fridrihs Šefels, restaurēts 1999.-2000.g., arhitekti Arnis Kleinbergs, Jānis Zvejnieks.
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras fasādes bagātīgi rotātas ar tēlniecības darbiem, kas ir tēlnieku Sigismunda Oto un Osvalda Vasila darbi. Ēka ir piederējusi namīpašniekam I. Bobrovam. Ēkas fasādes bagātīgi rotātas ar erkeriem un balkoniem, kurus grezno metālkalumi. Virs Smilšu ielas fasādes erkera novietotas divas sieviešu figūras ar vainagu izstieptās rokās, kas simbolizē daili un harmoniju. Ieejas portālus rotā izteiksmīgs sievietes maskarons ar aizvērtām acīm. Nama pirmajā stāvā tagad atrodas veikali, kā arī saldumu veikals ar nelielu kafejnīcu, kur var nobaudīt tasi kafijas restaurētā jūgendstila interjerā.
www.jugendstils.riga.lv
Slovākijas Republikas vēstniecība
Smilšu 8, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67814280
E-pasts: emb.riga@mzv.sk
"Gamma", veikals
Smilšu 8, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67224462
"Doma antikvariāts" SIA
Smilšu iela 8, (Vecrīga), Rīga, LV-1050
Tālrunis: +371 29166504
doma@antikvariats.lv
www.antikvariats.lv
Ēka celta – 1902. gadā. Projekta autori - H. Šēls un F. Šeffels.
Tā ir agrā eklektiski dekoratīvā jūgendstila paraugs. Ēkas fasāžu arhitektoniskā apdare atgādina 19. gs. celtnes Rīgas bulvāros, taču te galvenokārt lietoti jūgendstila dekoratīvās izteiksmes līdzekļi – dažādas maskas, stilizēti augu motīvi, liegti saspriegtas līnijas, ģeometriskas figūras. Skulpturālos rotājumus fasādēs veidojuši tēlnieki Z. Oto un O. Vasils, bet iekštelpu apdari – M. Loce.
Ieejas gaitenis rotāts ar izteiksmīgām sieviešu figūrām, kā arī ziedu gleznojumiem un ciļņiem.
1999. – 2000. gadā ēka atjaunota. Vēsturiskā apdare restaurēta tikai pirmajā stāvā.
www.citariga.lv
Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Smilšu iela 8
|
|
|
Heinrihs Kārlis Šēls
(vācu: Heinrich Karl Scheel, 1829-1909)
Heinrihs Šēls bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu Rīgas arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Pēc Heinriha Šēla projektiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rīgā uzcelti vairāk nekā 40 nami – rūpnīcas, baznīcas, biroju un veikalu ēkas, īres nami un savrupmājas. Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.
Akadēmiķis Heinrihs Kārlis Šēls (1829. 17. V. Hamburgā – 1909. 13. IV. Rīgā) 19. gs. otrajā pusē bija viens no ievērojamākajām figūrām Rīgas un acīmredzot arī visas Latvijas arhitektūrā. Viņa daiļrade ir centrēta vispāreiropeisko kultūrvērtību apritē, taču viņa celtnes veido to būbvmākslas mantojuma daļu, bez kuras nav iespējams runāt ne par Rīgas arhitektūras skolu, ne arī atpazīt vietējās arhitektūras savdabību. Neviens H. Šēla darbs, vai tā būtu mācību vai medicīnas iestāde, kulta celtne, fabrika, vienkārša pirts vai dzīvojamā ēka, liela vai maza, grezna vai pavisam vienkārša, neuzrāda ne mazāko novirzi no augsta profesionālisma līmeņa. Visi darbi izceļas ar augstu detaļu kultūru, pamatīgumu, krietnu izpildījumu un mākslinieciskumu.
Arhitekts Fridrihs Šefels
Arhitekts un tehniķis Fridrihs Šefels bija ievērojams Rīgas jūgendstila meistars.
1899. gadā Fridriha Šefels kļuva par H. Šēla kompanjonu, nodibinot firmu „Šēls un Šefels”. Šajā gadā viņš Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas celtniecības tehniskajā komitejā, ieguva būvtiesības un līdzīgi pazīstamajiem Rīgas arhitektūras meistariem J. Alksnim, I. Devendrusam un V. Homfmanim kļuva par arhitektu-tehniķi bez oficiālas akadēmiskās izglītības, toties ar plašu un nozīmīgu būvpraksi.
