Smiltāja kāpuniedre (Ammophila arenaria)

Smiltāja kāpuniedre - Ammophila arenaria

Smiltāja kāpuniedre - angliski: Marram; vāciski: Gemeiner Strandhafer; zviedru: sandrör; igauņu: rand-luidekaer; lietuviešu: pajūrinė smiltlendrė; krievu: песколюб песчаный

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-120 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Zilganzaļš augs ar ložņājošiem sakneņiem, veido blīvu ceru. Stiebrs stāvs, spēcīgs, kails un gluds. Lapas (pl 0.2-0.5 cm) durošas, plātne saritināta. Lapas virspuse rievaina, īsi apmatota, apakšpuse gluda, spīdīga. Maksts kaila, vaļēja un rievaina. Lapas mēlīte smaila, šķelta līdz pamatam. Ziedkopa - ļoti blīva, iedzeltena skara (ga 8-20 cm), kas atgādina cilindrisku vārpu ar sašaurinātu pamatu un galu. Skaras zariņi blīvi cits pie cita. Vārpiņā (ga 1-1.5 cm) viens sāniski saplacināts zieds. Vārpiņas plēksnes vārpiņas garumā, šķautņainas, mala plēvjaina. Ārējā zieda plēksne galā divzobaina, akots ļoti īss. Auglis - paliels (ga 0.3-0.6 cm) grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.

Izplatība:
Jūru un okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu, rietumu un dienvidu daļā, kā arī Ziemeļāfrikā sastopama suga.

Latvijā retumis un nevienmērīgi (vietām diezgan bieži) Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē sastopama suga.

Biotopi:
Veido grupas un audzes smilšainajā kāpu joslā. Raksturīga suga augu sabiedrībās piejūras smiltāju sāļainajās augsnēs: Cl. Ammophiletea.

Īpašas norādes:
Pēc ļoti raksturīgās vārpveida skaras atšķirama nekļūdīgi. Ar slotiņu ciesu (Calamagrostis epigeios) veido neauglīgu hibrīdsugu - Baltijas kāpuniedri (X Calammophila baltica), kas no smiltāja kāpuniedres atšķirama pēc izspūrušākas, skarveidīgākas ziedkopas un vārpiņu pārsniedzoša akota.
www.latvijasdaba.lv

Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Tajā ir ne tikai daudzas sugas, bet tai ir milzīga nozīme saimniecībā un dabīgajā veģetācijā. Te pieder visi labības augi, kā arī tie augi, kuri veido pļavu zelmeni un sastopami visdažādākajos zālājos. Tie galvenokārt ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Tie raksturojas ar savdabīgu uzbūvi – to stublāji – stiebri ir apaļi, posmaini ar labi izteiktiem posmiem un mezgliem. Posmi vidū parasti ir dobi. Lapas šauri lineāras vai lancetiski lineāras ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Lapu apakšdaļa cieši aptver stublāju, izveidojot maksti. Pie maksts pārejas lapas plātnē redzama mēlīte kā īsāka vai garāka plēvīte. Divām Latvijas graudzālēm – parastajai niedrei (Phragmites australis) un pazvilai jeb zvīļu misiņsmilgai (Sieglingia decumbens) lapu mēlītes vietā ir matiņi. Ziedi sīki, dzeltenīgi zaļi, divdzimuma, retāk viendzimuma, sakopoti vienziedu vai daudzziedu vārpiņās, kuras sakārtotas vārpās, vārpskarās vai skarās. Graudzāļu ziedus apputeksnē vējš.

Tipisks kāpu augs ir arī smiltāja kāpuniedre (Ammophila arenaria). Šis augs jau ir sastopams retāk Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpās. Augs sasniedz 50 - 100 cm garumu. Lapas ieritinājušās. Ziedkopa blīva, cilindriska, 7 - 20 cm gara, galos vairāk vai mazāk sašaurināta skara. Līdzīgi smiltāju kāpukviesim spēj augt kustīgās smiltīs; tāpēc to izmanto kāpu nostiprināšanai.
latvijas.daba.lv