Smilšu iela 20, Rīga
Rīgā Smilšu ielā 20 atrodas
- Pulvertornis celts ap 1330.gadu, pārgūvēts pēc 1621.gada, 1892.gadā rekonstruējis arhitekts Hermanis Oto Hilbigs.
- Latvijas Kara muzeja ēka celta 1937.-1940. gadā arhitekts A.Galindoms
Pulvertornis (vācu: Pulverturm), agrāk saukts arī Smilšu tornis, ir pulvertornis, kas atrodas Rīgā, Latvijā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" faktiskajā valdījumā un lietojumā. Atrodas Vecrīgā un ir viens no Latvijas kara muzeja korpusiem (Smilšu iela 20). Savulaik bijis nozīmīgs Rīgas nocietinājumu elements, un kā cvingers sargāja galvenā ceļa uz austrumiem vārtus. Torņa diametrs ir 14,3 m, augstums - 25,5 m bet sienu biezums aptuveni 3 m.
Pulvertorņa vēsture
Pirmo reizi tornis minēts 1330. gadā kā Smilšu tornis (nosaukums acīmredzot cēlies no smilšu kalniem pretī tornim). Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Horizontālā šķērsgriezumā tornis bija pakavveida: dažviet pat 3 m biezais torņa mūris bija vērsts uz ārpilsētu, savukārt siena pilsētas pusē bija no koka (ķieģeļi bija dārgs celtniecības materiāls). Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gadsimta (kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi). Tornī bija izvietoti 11 lielgabali, ierīkots arī "bumbu ķērājs": starp piekto un sesto stāvu ieklāja metru biezus griestus no trijās kārtās saliktiem ozola un priežu baļķiem. Vēlāk te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883. gadam. Torņa sienās var redzēt lielgabalu lodes, kuras iemūrēja, pieminot Otro Ziemeļu karu.
Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas torni pameta un tajā dzīvoja baloži. 1892. gadā studentu korporācija Rubonia vērsās pie pilsētas valdes ar lūgumu atļaut tornī ierīkot konventa mītni. Valde noteica prasības par nepieciešamajiem remontdarbiem un noteica simbolisku īri — 1 rubli gadā. Iztīrot torni, studenti pārdeva baložu mēslus par 612 zelta rubļiem, kas tam laikam bija ļoti liela summa. Pēc arhitekta H. Hilbiga projekta dēļu sienas vietā uzmūrēja ķieģeļu fasādes sienu, uzlika smailu jumtu un tornis ieguva mūsdienu izskatu.
1916. gadā studentu korporācija tika no telpām izlikta un Pulvertornī izvietojās jaundibinātais Latviešu strēlnieku pulku muzejs, 1919. gadā pārdēvēts par "Latvijas Kara muzeju". 1937.-1939. gados tornim piebūvēts jauns muzeja korpuss ar neoeklektisku korintiskā ordera pilastru motīvu fasādēs (arh. A.Galindoms).
lv.wikipedia.org
Muzeja vēsture
Latvijas Kara muzeja pirmsākumi saistās ar 1. pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā, ar nacionālo militāro vienību - latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915.gadā. 1916.gada septembrī muzejs uzsāka savu darbību kā strēlnieku muzejs. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā līdz 1940.gadam muzejs bija Kara ministrijas pārziņā. No 1919.gada muzejs savu mājvietu atrada senajā Rīgas nocietinājumu tornī Pulvertornī. Galvenais muzeja darbības mērķis bija latviešu tautas cīņas par brīvību un neatkarību atspoguļošana muzeja ekspozīcijās, nacionālās pašapziņas celšana, Tēvzemes mīlestības ieaudzināšana. Muzejā bija izveidotas ekspozīcijas par viduslaiku un jauno laiku militārās vēstures tēmām, latviešu piedalīšanos Krievijas 1905.gada revolūcijā, 1.pasaules kara notikumiem, Neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu, Atbrīvošanas cīņām, valsts izveidošanu. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.
1937.gadā sākās respektablas Pulvertorņa piebūves celtniecība, kuru pabeidza 1940.gadā. Muzejs jaunajās telpās savu darbību izvērst nepaspēja, jo 1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja PSRS. Līdz ar Latvijas valsts institūciju likvidāciju, likvidēja arī Latvijas Kara muzeju. Daļa muzeja kolekciju pazuda, daļa tika nodota citiem muzejiem un arhīviem.
No 1957.gada ēkā atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, kurš Latvijas 20.gs. vēsturi interpretēja no padomju varas ideoloģijas viedokļa. Tomēr muzejs savas pastāvēšanas laikā bija savācis vērtīgas, padomju sistēmu raksturojošas kolekcijas. Sākoties Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesam, likumsakarīga bija arī Latvijas Kara muzeja atjaunošana 1990.gadā. Muzeja mērķis ir atklāt sabiedrībai sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši akcentējot 20.gadsimtu, kura laikā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību.
www.karamuzejs.lv
Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Smilšu iela 20
Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja
Rīga, Smilšu iela 20
KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS
Rīga, Smilšu iela 20
Hermanis Oto Hilbigs
(1860-1939)
Arhiteks un Rīgas Politehnikuma pedagogs Hermanis Oto Hilbigs kopā ar savu tēvu arhitektu un Rīgas Politehnikuma profesoru Gustavu Ferdinandu Aleksandru Hilbigu (1822-1887) uzcēla Sv. Pāvila baznīcu (1887).
Pēc H.Hilbiga projektiem celti īres nami Alberta ielā 7 (1908), Basteja bulvārī 6 (1895), Elizabetes ielā 6 (1901), 7 (1898) un 23 (1903). Lielākā daļa viņa darbu ir raksturīgi eklektisma stila pieminekļi, bet ēka Elizabetes ielā 23 ir spožs jūgendstila darbs.
Arhitekts Artūrs Galindoms
(1894-1966)
