Slīteres nacionālais parks
Slīteres nacionālais parks ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem. Tas ir dibināts 2000 gadā uz Slīteres dabas rezervāta bāzes. Slīteres nacionālais parks atrodas Dundagas novada ziemeļos Dundagas un Kolkas pagastu teritorijā. Tas aizņem 26 490 ha (10 130 ha Baltijas jūras akvatorija). Teritoriju apskalo Baltijas jūras Irbes šauruma un Rīgas līča ūdeņi. Slīteres nacionālā parka administrācija atrodas ārpus tā teritorijas — Šlīterē, bijušās Šlīteres mežniecības ēkā.
Nacionālo parku dienvidos norobežo Šlīteres Zilie kalni, bet parka sauszemes daļa pilnībā ietilpst Piejūras zemienes Irves līdzenumā. Slīteres nacionālajā parkā iespējams izsekot gandrīz visām Baltijas jūras attīstības stadijām. Zilie kalni ir Baltijas ledus ezera senkrasts, kurā aug sugu ziņā bagātīgs dabiskais platlapju mežs. Litorīnas jūras atkāpšanās laikā ir izveidojušās vairākus kilometrus garas kāpu grēdas (kangari), kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām), kuras aizņem zemie purvi. Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšaino pludmali, sausieņu pļavām un priežu mežiem apaugušām kāpām.
Slīteres nacionālajā parkā ir liela dzīvnieku, tai skaitā putnu, un augu dažādība, daudz retu un aizsargājamu sugu. Tas atrodas Latvijas teritorijā nozīmīgākajā gājputnu ceļā, un Kolkasragā pavasaros un rudeņos lielā daudzumā koncentrējas migrējošie putni. Rezervātā aug 630 sēklaugu un paparžaugu sugu, no tām 38 ir aizsargājamas (parastā īve, Baltijas efeja, Eiropas kāpumiezis, jūrmalas dedestiņa, lakši, Brauna un daivainā cietpaparde, sarkanā cefalantēra, kalnu veronika u. c.). Nacionālajā parkā 2014. gadā tika uzskaitītas 378 īves. 272. kvartālā ir arī īvju stādījums, kuru ierīkoja 1995. gadā, iestādot kociņus. Mūsdienās to skaits ir apmēram 1200.
Slīteres nacionālā parka bagātība ir arī piekrastes lībiešu zvejniekciemi: Kolka, Mazirbe, Sīkrags, Saunags un citi. Te joprojām saglabājusies lībiešu ciemiem raksturīgā kultūrvide.
lv.wikipedia.org
Dundagas novada teritorijā plešas Slīteres Nacionālais parks, kurš dibināts 2000.gadā, bet tā aizsākumi meklējami jau 1921.gadā, kad Šlīteres Zilo kalnu pakājē tika izdalīts dabas piemineklis 1 100 ha platībā.
1957.gadā izveidoja Slīteres valsts rezervātu 7 861 ha platībā, 1977.gadā to palielināja līdz 14 882 ha, bet 1979.gadā rezervāts ieguva savu administrāciju un zinātnieku štatus.
Šobrīd parka teritorija aizņem 16 414 ha sauszemes.
Dabas daudzveidības ziņā Slīteres nacionālais parks ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē un to pamatoti var dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju «brīvdabas muzeju». Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu «dzīvi» liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni — stāvā, līdz 20–30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni — Ancilus ezera senkrasts (pirms 8–9 tūkstošiem gadu), bet Eiropā pēc platības lielākā — kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4–7 tūkstošiem gadu).
Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls, kādēļ šeit ir liela augu sugu daudzveidība (ap 860 sugu), un sastopami arī daudzi Latvijā reti augi (piemēram, parastā īve un Baltijas efeja). Slīteres nacionālā parka teritorijā atrodami visi (23) Latvijā sastopamie meža augšanas apstākļu tipi un visi (3) purvu tipi un to pārejas formas.
Sava veida «nopelns» šejienes dabas vērtību saglabāšanā bija arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militārajam režīmam, kura dēļ piekraste pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālajā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem — Kolkasrags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundā pār ragu pārlaižas desmitiem tūkstošu putnu. Baltijas jūras krasta posmā — t.s. Lībiešu krastā no Melnsila līdz Ovišiem ir saglabājušies lībiešu (viena no mazākajām pasaules tautām) zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka.
visit.dundaga.lv
