Slovākija
Slovākija
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) Bratislava
Valsts valodas slovāku valoda
Neatkarība miermīlīga atdalīšanās no Čehoslovākijas
- Datums 1993. gada 1. janvārī1
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
- Kopā 49 035 km²
- Ūdens (%) nenozīmīga
Iedzīvotāji 2007. g. 5 400 998
Augstākais kalns: Gerlaha smaile- 2655 m
Garākā upe: Vāha - 403 km
Slovākija ir valsts Centrāleiropā. Rietumos tā robežojas ar Čehiju un Austriju,ziemeļos ar Poliju, austrumos ar Ukrainu, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijā dzīvo nedaudz vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāji. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai. 2004. gadā tā tika uzņemta ES un NATO.
Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu - dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlahovski štīt (Gerlachovský štít, 2,655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols - Krivāņa kalns (Kriváň). Galvenās upes Slovākijā ir Donava (robežupe ar Ungāriju, Vāha un Hrona. Slovākija atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.
Valsts platība ir 48845 km ². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.
Dabas resursi: brūnogles, mazliet dzelzsrūda, vara un mangāna rūdas, sāls, dabas (kalnu) ainavas.
Klimats: mēreni kontinentāls, janvāra vidējā temperatūra ir –2 ºC, jūlija vidējā temperatūra +18 ºC. Kalnu rajonos raksturīgs augstkalnu klimats ar zemākām temperatūrām vasarās un sniega segu virsotņu ieplakās visu gadu.
Viduslaikos cauri šai zemei gāja tirdzniecības ceļš no austrumiem uz rietumiem, kas veicināja daudzu apdzīvotu vietu uzplaukumu. Lielākajā daļā pilsētu joprojām valda senatnes elpa, kur ražošana un industrializācija visai veiksmīgi gājusi garām. Arī abi pasaules kari nav iecirtuši lielas brūces valsts sejā.
No 10.gs. valsts bijusi Ungārijas sastāvdaļa, bet 1918.gadā apvienojās ar Čehijas zemēm-Bohēmiju un Morāviju, un daļu Silēzijas, un izveidojās Čehoslovākijas Republika.
Slovākijā ir vecākā kalnu inženieru skola Eiropā- Banskas akadēmija, kas dibināta 1763.gadā.
Lomņicas spice ir otra augstākā Augsto Tatru virsotne (2632 m. v.j.l.), pacelšanās kalnos ar funikulieri . Štrebskoje pļeso ir Augsto Tatru ūdenskritumi un ledus ezeri ar caurspīdīgo ūdeni un forelēm.
