Slokas iela, Rīga

Slokas iela ir viena no Rīgas garākajām ielām, Pārdaugavā, Āgenskalna, Zasulauka, Dzirciema, Iļģuciema un Imantas apkaimēs. Lielākā Slokas ielas daļa atrodas Kurzemes rajonā (2—146; 15—213), tomēr neliels posms pašā ielas sākumā, no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim, atrodas Zemgales priekšpilsētas teritorijā (1—13b). Kopējais ielas garums sasniedz 9167 metrus un tā sastāv no divām braukšanas joslām.

Slokas ielai ir 332 metrus garš nosacīts pārrāvums, kur iela iziet ārpus Rīgas pilsētas robežām un ieiet Babītes novada teritorijā. Imantā starp Kleistu ielu un pievadceļu iepretīm daudzdzīvokļu ēkai Slokas ielā 173, aptuveni 250 metru garumā Slokas iela ir pilnībā gājēju iela.

Vēsture
Slokas ielas pamatā ir ceļš uz Sloku, senu apdzīvotu vietu tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā (nosaukums ir cēlies no Slokas upes, kura vēsturiskos avotos minēta jau 1225. gadā). Slokas iela pirmo reizi ir minēta 1861. gada Rīgas ielu sarakstā. Tā sākās Āgenskalnā, no Kalnciema ielas un sniedzās līdz pilsētas robežai Iļģuciemā (aptuveni pie Dzegužkalna parka).

Paplašinoties pilsētas teritorijai, 1885. gadā iela tika pagarināta līdz dzelzceļam. 1914. gadā Slokas iela sniedzās jau līdz Lielajai Dammesmuižas ielai (starp tagadējām Kleistu un Dammes ielām), bet 1939. gadā — līdz pilsētas robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gados Slokas ielai pievienoja pagarinājumu no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai un daļu no Baložu ielas līdz Dārtas (tagad Eduarda Smiļģa) ielai, kā arī ieprojektēto jauno ielu no Dārtas ielas pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai (tagad Uzvaras bulvāris).

Ielas apbūve
Slokas ielas apbūvi veido gan mazstāvu, gan daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kā arī daudzstāvu dzīvojamais masīvs Imantā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ēka Slokas ielā 41. Slokas ielā atrodas arī tādas ēkas kā Maritim Park Hotel Riga (agrāk viesnīca "Tūrists") un Latvijas Valsts arhīvs Slokas ielā 16.

Ielas raksturojums
Slokas iela aizsākas Āgenskalna apkaimē, krustojumā ar Uzvaras bulvāri, un iet ziemeļrietumu virzienā. Ielas sākumposms (no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim) iet cauri Uzvaras parkam, iela šajā posmā šķērso Mārupīti. Posmā aiz Slokas ielas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojuma tā savienojas ar daudzām mazām Āgenskalna ieliņām, piemēram, Nometņu ielu. Lielākais Slokas ielas krustojums Āgenskalna apkaimē ir ar Kalnciema un Krišjāņa Valdemāra ielu. Pie šī krustojuma atrodas arī Latvijas Valsts arhīva ēka.

Tālāk iela turpinās kā galvenā iela, ko autovadītāji izmanto, lai nokļūtu uz Jūrmalas gatves. Iela šajā posmā met vairākus līkumus. Šajā ielas posmā atrodas arī vairāki kultūrvēsturiski objekti, piemēram, Slokas ielā iepretīm krustojumam ar Āgenskalna ielu atrodas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, aiz tās - krustojums ar Krēslas ielu un Mārtiņa kapi. Pēc krustojuma ar Jūrmalas gatvi Slokas iela zaudē galvenās ielas statusu. Arī tālākais Slokas ielas posms ir samērā līkumots un posmā no Eiženijas ielas līdz Dzirciema ielai tā pārtop pat par vienvirziena ielu. Slokas iela krustojumā ar Dagmāras ielu pagriežas vairāk rietumu virzienā. Iela virzoties tālāk šķērso Zasulauka—Bolderājas dzelzceļa līniju un krustojas ar Kurzemes prospektu.
lv.wikipedia.org