Slīteres Zilie kalni
Slīteres Zilie kalni ir kādreizējā Baltijas ledus ezera (pirms 11500 – 10000 gadu) senkrasts. Krauja, kas stiepjas puslokā gar Kurzemes Z malu veido robežšķirtni starp Dundagas pacēlumu un Piejūras zemieni. Tās augšmala atrodas ap 75 metrus virs jūras līmeņa, bet nogāzēs daudzviet atsedzas smilšakmens klintis un izveidojušās dziļas gravas. Vietās, kur Zilos kalnus šķērso ceļš, paveras plašs skats jūras virzienā.
Zilie kalni – ir ģeoloģiski vecākā Slīteres nacionālā parka (SNP) daļa. Tos sedz veci, mazskarti platlapju meži ar lielu bioloģisko daudzveidību. Savukārt, ģeoloģiski jaunāks ir īpatnējs reljefa formu kopums – kangaru vigu komplekss. Tās ir Baltijas jūras veidošanās gaitā radušās garas, vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām paralēli Baltijas jūrai un Rīgas līcim. Starp Kolku un Bažu purvu paralēli jūrai savstarpēji mijas 150–180 kāpas un ieplakas. Mūsdienās nekur pasaulē tik lielā platībā šāda veida komplekss nav atrodams.
Šlīteres Zilie kalni (arī Zilie kalni, Slīteres Zilie kalni, Slīteres krauja) ir līdz 42,5 m augsta krauja Ziemeļkursas augstienes ziemeļos. Stiepjas 20 km garumā ziemeļrietumu–dienvidaustrumu virzienā Talsu novada Dundagas pagastā un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu. Kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m v.j.l. pie Šlīteres. Vietām kraujas nogāzē atsedzas pacēluma pamatā esošais sarkanais smilšakmens. Kraujas stāvajā nogāzē izveidojušās 8–20 m dziļas kanjonveida ielejas un gravas ar vairākām alām. Krauja radusies leduslaikmeta beigu posmā kā Baltijas ledus ezera stāvkrasts. Kraujas ziemeļrietumu daļa iekļauta Slīteres nacionālā parka teritorijā, dienvidaustrumu – Kaļķupes ielejas dabas liegumā.
lv.wikipedia.org
