Skulptūra "Baltā Cielava"

Skulptūra "Baltā Cielava" atrodas Ogrē, Brīvības ielas skvērā pie strūklakas. Autors ir tēlnieks Jānis Karlovs, skulptūra tika atklāta 2013. gada 18. novembrī.

2012.gada novembrī izsludinātajā konkursā par "Baltās Cielavas" izveidi uzvarēja tēlnieka Jāņa Karlova skulptūra Sargātāja.

"Baltā cielava simbolizē Latvijas tautu. Tas ir trausls putns, kam jāprot un jāvar pasargāt savus mazos putnēnus visās grūtībās un visos laikos," sacīja "Baltās cielavas" autors, tēlnieks Jānis Karlovs. Viņš atzina, ka šāda veida skulptūru veidojis pirmoreiz un tās radīšanai no Somijas piegādāts 9 tonnas smags granīta bluķis. Pati "Baltā cielava" ir apmēram 700 kilogramus smaga. Darbs realizēts gaiši pelēkā granītā ar uzkaltu gaišu virsmu un nelielām, slīpējuma, tumšākām niansēm. Tā tapusi rekordīsā - četru mēnešu laikā.

2014. gada 7. novembrī skvēra labiekārtošanas nolūkos skulptūra pārvietota nedaudz tālāk no strūklakas.

Jānis Karlovs

Jānis Aivars Karlovs dzimis 1939. gada 7. martā Suntažu pagasta „Kaltiņos

1958. gadā Jānis Karlovs pabeidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu. Tajā pašā gadā viņš iestājās Valsts mākslas akadēmijā Tēlniecības nodaļā, kur studēja sešus gadus un 1964. gadā saņēma mākslinieka − tēlnieka diplomu.

 Uz dzīvi Ikšķilē Jānis Karlovs pārcēlās jau 1962. gadā, studiju laikā. 1975. gadā mākslinieks sāka celt savu māju un tēlnieka darbnīcu Lībiešu ielā, meža malā, priežu ielokā.
 Bijis precējies ar gleznotāju Inesi Ziemeli. Sieva Lilija Griene-Karlova − mākslas zinātniece, pedagogs.

Kopš 1968. gada mākslinieks vada tēlniecības studiju „Doma” VEF Kultūras pilī. Pie viņa mācījušies šodien pazīstamie tēlnieki (Igors Dobiāins, Laimdota Griķe, Pauls Jaunzems, Ausma Neretniece u.c). Studijas dalībnieki Jāņa Karlova vadībā pēc Andreja Pumpura eposa „Lāāplēsis” motīviem Lielvārdes Skulptūru parkam izveidoja sešpadsmit ozolkoka tēlus. Pirmos tēlus atklāja jau 1988. gadā − eposa 100. gadadienā.

Mākslinieks strādā monumentālajā tēlniecībā, stājtēlniecībā, kā arī veido mazās formas. Savas ieceres tēlnieks īsteno akmenī, bronzā, vara kalumā, šamotā, kokā. Darbos akcentē kompozīcijas arhitektonisko uzbūvi un saturu, izmanto ornamentalizētu detaļu kārtojumu. Nozīmīgākie izstāžu darbi: „Kritušo uguns” (1967. Šamots); „Mūžība” (1972. Bronza); „Sargātājs” (1972. Akmens); „Vienība” (1973. Šamots); „Cilts” (1980. Bronza); „Tauta pie jūras” (1983. Kapara kalums. Tretjakova galerijas īpašums); „Svešumā. Māte” (1987. Akmens); „Sākums” (1988. Akmens), u.c.

Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada. Tēlnieku apvienībā kopš 1989. gada. Darbojies Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, Mākslinieku savienības Tēlniecības sekcijas valdē. Piedalījies Rīgas tēlniecības kvadriennāles ikreizējo izstāžu sagatavošanā un ekspozīciju iekārtošanā. Piedalījies 2. starptautiskajā akmens tēlniecības simpozijā Ventspilī (2005) un dažādos konkursos.

Par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un pieminekļa „Bārenīte” − uz Sibīriju aizvestajiem bērniem − radīšanu Jānis Karlovs 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
 Par ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā Valsts Kultūrkapitāla fonds māksliniekam piešķīris mūža stipendiju.

Vairāk lasīt ikskile.com