Skudru pūznis

Skudru pūžņa piramīdveida celtne patiesībā ir tikai pūžņa viena puse – virsējā, redzamā daļa. Zem šī lielā virszemes kupola zemē paslēpta tik-pat liela neredzamā daļa. Un arī tur kūsāt kūsā dzīvība.

Pūžņa pazemes daļas pamatu veido eju un tuneļu tīkls augsnē. Šie ceļi saista neskaitāmas dažādiem nolūkiem izbūvētas dažāda lieluma kameras. Ligzdas apakšzemes centrā gaiteņi un galerijas, kameras, velves un tuneļi savijušies tik ciešā mudžeklī, ka pārvērtuši augsni līdzīgu lētai tostermaizei. Jo tālāk no ligzdas centra, jo izalojumu kļūst mazāk, to tīkls aizklīst dažādos virzienos. Skudru pūzni var pielīdzināt lielai ēkai ar neskaitāmām virszemes un pazemes telpām. Viss šai ēkā ir uzbūvēts, izbūvēts, darbojoties galvenokārt ar augšžokļiem un mazliet ar priekškājām.

Savā pūznī skudras pārziemo, siltajā sezonā pūznī viņas nakšņo, pūznī viņas pārlaiž nelabvēlīgus meteoroloģiskos apstākļus, teiksim, lietu. Skudru pūznis ir izturīgs pret lietu, arī pret ilgstošām lietavām. To nav viegli izskalot. Pūžņa virszemes kupols, kaut arī pamatīgi izlijis, vienmēr saglabā izturību, tāpēc ligzdas iekšienē ūdens parasti nenokļūst. Šķiet pat, ka lietus būvmateriālu gaba-liņus, no kuriem celtne veidota, sablīvē vēl ciešāk kopā, tādējādi palielinot pūžņa izturību.

Skudru pūžņa kupols uztver saules staru siltumu un diezgan ilgi saglabā to ligzdas apsildīšanai, tāpēc aukstā laikā temperatūra tās iekšienē ir par vismaz pieciem grādiem augstāka nekā apkārtējā āra gaisa temperatūra.

www.videsvestis.lv