Skrīveri
Skrīveri
Valsts Latvija
Novads Skrīveru novads
Apdz. vieta kopš 1882. gada
Pilsētciemats no 1958. gada
Ciems no 1990. gada
Augstums vjl 75 m
Iedzīvotāji (2006) 2 879
Pasta nodaļa LV-5125
Skrīveru novads atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā vietā Daugavas labajā krastā aptuveni 80 km attālumā no Rīgas. Tas robežojas ar Lielvārdes, Ogres un Aizkraukles novadu. Dienvidu robežu veido Daugava. Novada platība ir 106 kvadrātkilometri.
Novadu šķērso šādi nozīmīgi ceļi: dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils (teritorijā atrodas divas dzelzceļa stacijas – Skrīveri un Dendrārijs), šoseja Rīga – Daugavpils (6A), autoceļš Skrīveri – Līgatne (P32), kas savieno autoceļu A6 ar Pleskavas šoseju.
Apdzīvotā vieta atrodas uz bijušās Rīmaņu muižas (Römershof) zemes, kas 1634. gadā nonāca Kokneses muižas rakstveža (skrīvera; zviedru: skreivet - ‘rakstīt’) J. Nīmeijera īpašumā, no kā cēlies Skrīveru tagadējais nosaukums. Apdzīvotā vieta sāka veidoties no 1882. gada pie jaunuzbūvētās Rēmershofas (Römershof) dzelzceļa stacijas. 1925. gadā Skrīveriem piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, bet 1958. gadā — pilsētciemata statuss, kas gan tika zaudēts 1990. gadā.
Skrīveros atrodas novada dome, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs «Sprīdītis», pasts, katoļu baznīca, kultūras nams, bibliotēka, Andreja Upīša memoriālais muzejs. Dienvidos no Skrīveriem pie autoceļa A6 atrodas Skrīveru dendroloģiskais parks un Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts.
Skrīveru novads
Apdzīvota vieta 15 km no Aizkraukles, pie Rīgas – Daugavpils dzelzceļa un autoceļa. Skrīveru novada administratīvās teritorijas platība ir 10537,6 ha, 2010. gada 1. janvārī šeit bija deklarējušies 4087 iedzīvotāji.
Skrīveru vēsture sniedzas vairāku gadsimtu senā pagātnē. Livonijas kara beigās, 16. gs. beigās, tagadējās Skrīveru novada teritorijasa bija Alstiķu muižas sastāvā, kas savukārt bija piederīga Kurzemes hercogistei. Hercogs Gothards Ketlers šīs zemes uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram. Tā radās pirmais Skrīveru nosaukums Remershofa vai Rēmera muiža. Vēlāk Rēmers saradojās Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru. Viņa amats rakstvedis jeb skrīveris (zviedru val. skrivari) deva nosaukumu šai vietai – Skrīveri.
Skrīveru ciems sāka veidoties pēc tam, kad 1861. gadā Latvijā uzbūvēja pirmo dzelzceļa līniju Rīga – Dinaburga. Egļu mežā atradās stacija Remershof, ap kuru radās apdzīvota vieta.
Remershofa pazuda no kartēm un oficiāliem dokumentiem Latvijas Republikas laikā.
Skrīveru pagasts līdz 1940. gadam ietilpa Rīgas apriņķī, no 1947. gada – Ogres apriņķī, vēlāk rajonā, bet no 1967. gada jaunizveidotajā Stučkas (vēlāk Aizkraukles) rajonā. Skrīveru novadu izveidoja 2009. gadā.
