Skaņākalna dabas parks

Skaņākalna dabas parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti.

Salacas upe no Valtenberģu muižas līdz Skaņajam kalnam ir īpaši gleznaina. Šeit atrodas teiksmām un nostāstiem bagātā Vilkaču priede, kuras saknes, gadu gaitā Salacas ūdeņu izskalotas, nu izveidojušas 1-1.5 m augstus sakņu lokus.

Netālu atrodas Velnakmens. Kuru, kā teika vēsta, velns nesis, jo gribējis aizbērtu Salacu, bet iedziedājies gailis, velns aizskrējis un pametis akmeni.

Salacas kreisajā krastā atrodas Eņģeļu ala, kura savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus.

Uz Mīlestības tiltiņa savus noslēpumus viens otram var čukstēt mīlētāji un tālāk turpināt kāpienu augšup pa Sapņu trepēm - tāpat kā to sendienās darīja Valtenberģu muižas barona meita Eleonora un viņas iemīļotais.

Upes dziļajos atvaros rāmi noraugās sarkanās smilšakmens klintis, bet gandrīz ik klinšu atsegumā Salaca savā tecējumā izgrauzusi pa alai. Ievērojamākā ir Velna ala, kur senos laikos mitinājies negants velns, kas Mazsalacai un tās iedzīvotājiem nelicis miera un darījis daudz posta.

Turpat pie alas atrodas Skābumbaļļa. Tur Skābumbaļļas dzidrais avota ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās.

Pa Rūķu taku pastaigāties mūs laipni aicina rūķis Taciņš. Te var sasveicināties ar pūci, rūķiem un atpūsties zem teiksmaina ozola zariem.

Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā. Kādreiz uz klints sienas augušas baltas, smaržīgas smiltāja neļķes, no kurām cēlies klinšu nosaukums. Īpaši skaists skats uz klintīm paveras no Velna kanceles. Kur agrāk velns teicis savas runas, līdz viņš padzīts no šī novada.

Kurbada takas pasaku tēli Skaņā kalna dabas parkā vijas visa galvenā ceļa garumā. Tie veidoti pēc Ziemeļvidzemes un igauņu tautas pasakas par Kurbadu motīviem.  

Visbeidzot pats Skaņais kalns, kas ir viens no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem. Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā.

No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved jaunizveidota taka "Putni salido mājās", kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz izveidotas atpūtas platformas. Īpaši priecīgi noteikti ir mazie Skaņākalna dabas parka apmeklētāji, kuri var rotaļāties uz jaunizveidotajām atrakcijām. Šūpoties uz dažāda veida šūpolēm, rāpties skatu tornī, laisties pa slidkalniņu, kā arī kāpt, ložņāt, līst un iet pa diezgan sarežģītām atrakcijām, tikmēr lielie apmeklētāji var vērot bērnus, atpūzdamies turpat blakus uz soliņa. Vēl apmeklētājiem ir iespēja redzēt dažādas jaunas koka putnu skulptūras.
old.mazsalaca.lv

Skaņākalna taka

Atrodas:
Dabas parks Salacas ieleja
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
Mazsalacas pagastā, Mazsalacas novadā
 
Taka atrodas 1,8 km no Mazsalacas pilsētas centra

Apraksts:
Taka aptver Salacas senlejas krāšņāko posmu ar ainaviskiem sarkanā vidusdevona smilšakmens atsegumiem, alām, avotiem, varenu priežu mežaudzi un teikām apvītiem dabas veidojumiem. Te ir lieliska atpūtas vieta. Papildus dabas brīnumiem gar taku ir izliktas īpaši veidotas koka skulptūras un interaktīvi koka objekti.

Valtenberģu muižas ansamblis – Salacas krastos veidots 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē vēlīnā klasicisma stilā. Pils būvēta baronam V. G. fon Felkerzāmam;

Lībiešu upurala – 10 m gara, 3,5 m plata un 4 m augsta ala ar kupolveida griestiem. Teika stāsta, ka no alas tecējis avots ar sāļu ūdeni. No tā arī esot cēlies vārds Sālsace jeb Salaca. Tagad avots izsīcis;

Lībiešu pilskalns atrodas Salacas kreisajā krastā pretim Valtenberģu muižai. Tā garums 70 m un platums 30–60 m. Senos laikos te slējusies lībiešu koka pils. Pilskalnā izbūvēta brīvdabas estrāde;

Bezdelīgu klintis – līdz 10 m augsts un 200 m garš smilšakmens atsegums ar alām; vienas no ainaviski pievilcīgākajām Salacas krastu klintīm;

Vilkaču priede – ar erozijas atsegtu sakņu augšdaļu; apvīta leģendām par iespēju pārvērsties vilkatī pilnmēness pusnaktī; netālu atrodas avots ar debitu 1,1 l/sek; aptuveni 100 m uz leju pa upi šī paša krasta piekājē ir spēcīgāks avots ar debitu 1,5 l/sek;

Velnakmens – atrodas Kurbada takas sākumā, ceļa kreisajā pusē braucot uz Skaņokalnu;

Eņģeļu ala – skaistākais no Dzelves kalna atsegumiem, ainaviski izteiksmīga niša; par to teika stāsta, ka šeit dievs cilvēkiem atsūtījis eņģeļus, lai aizbiedētu velnus, kas cilvēkus rāvuši Salacā;

Velna ala un Skābumbaļļa – Neļķu klinšu sākumā – atrodas Mazsalacas Velna ala – 16 metrus gara, 3,4 m plata un 1,2 m augsta ala ar paplašinātu telpu. Netālu no alas no nelielas grotas izplūst avotiņš, saukts par Skābumbaļļu jeb Skābuma ķērni;

Velna kancele – ejot tālāk no Skābumbaļļas, kāpnes ved augšup stāvajā senlejas krastā līdz 10m augstam klints izcilnim – Velna kancelei, no kuras paveras skaists skats uz Salacu un Neļķu klintīm;

Neļķu klintis – varenākais Salacas krastu smilšakmens atsegums, vairāk kā 200 m garš un līdz 18 m augsts; atseguma augšgalā ir alas – Velnala (16 m gara, plaša), ar kuru saistās vairākas teikas un Skābuma baļļa (20 m gara, gandrīz nepieejama) ar avotu, kura debits ir 1,5 l/sek;

Skaņaiskalns – viena no Latvijas dabas ikonām - smilšakmens atsegums ar savdabīgu atbalss efektu – Salacas senlejas atpreparēta lūzuma virsma iezī; atsegumā ir divas alas un avots ar debitu 1,2 l/sek; atseguma garums 95 m, augstums līdz 12 m.
www.daba.gov.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu