Skarainais floksis (Phlox paniculata)

Skarainais floksis (Phlox paniculata).
Tā dzimtene ir Ziemeļamerika. No 1940. līdz 1980.gadam flokšu popularitāte Eiropā un Latvijā piedzīvoja lielu lejupslīdi, jo dārzkopji šo augu nepelnīti uzskatīja par vecmodīgu. Līdz ar to daudzas populāras flokšu šķirnes vienkārši tika zaudētas, jo tās vairs neaudzēja. Pēdējos gados gan interese sāk pieaugt un tiek radītas aizvien jaunas, ļoti perspektīvas un slimību izturīgas šķirnes. Sevišķa interese rodas par pundurformām, kas teicami iederas dažādos borderstādījumos un akmensdārzos.

Skarainais floksis zied no jūlija līdz septembrim. Dažas sevišķi agras šķirnes sāk ziedēt pat jūnijā, bet pašas vēlākās vēl skaisti zied pat oktobra sākumā. Atkarībā no šķirnes, tie augumā var būt no pundurīšiem ap 50 cm līdz gigantiskiem, pat līdz 150 cm. Augs ir pieticīgs, labi jūtas saulainā vietā un pusēnā. Skarainie flokši labi pacieš sausumu, ir ilggadīgi, sala izturīgi un bagātīgi zied katru gadu. Pēc 2-3 gadiem augi veido iespaidīgus cerus, bet neskatoties uz to, vienā vietā tie var augt daudzus gadus. To ziedi izdala patīkamu aromātu, kas ļoti piesaista bites un tauriņus.

Flokši mēdz vairoties ar pašizsēju, bet sējeņiem ziedi var būt dažādās krāsās. Tāpēc vecos, noziedējušos ziedus vajadzētu laicīgi novākt, kamēr vēl nav ienākušās sēklas. Vēlams arī augus atbrīvot no vecajām, dzeltējošajām lapām, tādējādi augiem radot labāku gaisa aerāciju, kas mitros laika apstākļos var būtiski kavēt vai ierobežot dažādu slimību izplatīšanos, it sevišķi dažādus pelējumus vai postošo miltrasu. Novācot vecos ziedus varam veicināt jaunu ziedu aizmetņu veidošanos un tādējādi būtiski paildzināt ziedēšanas sezonu. Skarainos flokšus var pavairot ar lapainiem spraudeņiem vai dalot cerus. To jādara pēc augu noziedēšanas septembrī vai arī maija sākumā pavasarī.

Flokšu audzēšana.
Flokši ir daudzgadīgi augi, kas pie mums ieceļojuši no Ziemeļamerikas kontinenta, kur tie aug arī savvaļā. Tie šķiet ļoti veiksmīgi pielāgojušies mūsu klimatiskajiem apstākļiem un palikuši uz dzīvi mūsu dārzos. Patiesi universāli dažādu ziedu krāsu un augumu augi, ar ļoti patīkamu saldu aromātu. Teicami iztur aukstās ziemas un arī pēdējo gadu sevišķi karstās vasaras.

Flokši ir daudzgadīgi augi un vienā vietā var augt daudzus gadus. Tie spēj apburt ar savu noslēpumaino, saldo smaržu un priecēt mūs gandrīz visā vasaras garumā desmit un vairāk gadus no vietas. Nav jābūt profesionālam dārzkopim, lai ar pavisam pieticīgām pūlēm panāktu bagātīgu ziedēšanu. Flokši vienlīdz labi augs gan sausākā, gan mitrākā dārza augsnē, gan pilnā saulē, gan pusēnā, ilgstoši priecējot ar košiem ziedu čemuriem, veidojot pievilcīgus krāsu akcentus jebkurā dārzā. Akmensdārzos tie ļoti labi saderēsies ar citiem krāšņumaugiem.

Stādījumos augsni būtu vēlams nedaudz piesegt ar mulčas materiāliem. Tas karstajās, sausajās vasarās labāk un ilgāk saglabās vajadzīgo mitrumu augsnē. Stādījumus laistīt nepieciešams tikai sevišķa sausuma apstākļos, pie kam to vajadzētu darīt reti, bet bagātīgi. Vienkāršākais un labākais mēslojums flokšiem ir koku pelni.

Flokšus pavairo ar stādu dalīšanu. To vienādi veiksmīgi var darīt gan vēlā rudenī, gan agrā pavasarī. Pavairot var arī ar jauno dzinumu spraudeņiem pavasarī. Agro flokšu šķirnes sāk ziedēt jau jūlijā, bet vēlās augusta beigās, septembra sākumā.

Lai flokšiem veicinātu krāšņāku un ilgstošāku ziedēšanu, tiem nepieciešams noziedējušās ziedu skaras nogriezt, lai aktīvāk veidotos sānu dzinumi un ieriestos jaunie ziedpumpuri. Rudenī vecie dzinumi jānogriež līdz pašai zemei, tad pavasarī tie bagātīgāk sakuplos.

Flokšu galvenais ienaidnieks ir miltrasa. Pārlieku liels mitrums augsnē var būt priekšnoteikums miltrasas attīstībai. Tad tos ir nepieciešams miglot ar attiecīgiem fungicīdiem, kuri ir pieejami dārzkopības veikalos. Mūsu flokšu stādījumos jau gadiem ilgi miltrasas postījumi nav novēroti, jo tiek audzētas sevišķi miltrasas izturīgas šķirnes.
daugmaleslilijas.lv