Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Latvijas un Lietuvas robežupes Mēmeles labajā krastā pie autoceļa P89 26 km no novada centra Vecumniekiem un 76 km no Rīgas. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas ciems Germanišķe.
Skaistkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, tautas nams, bibliotēka, muzejs «Novadnieki», pasta nodaļa, Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca. Apskates objekti ir Skaistkalnes muižas komplekss un bijušais klosteris. Netālu, 3 km uz austrumiem no Skaistkalnes atrodas karsta kritenes.
| Skaistkalne | |
| Lielciems | |
| Valsts | Latvija |
| Novads | Vecumnieku novads |
| Pagasts | Skaistkalnes pagasts |
| Augstums | 40 m |
| Iedzīvotāji (2015) | 584 |
| Pasta nodaļa | LV-3924 Skaistkalne |
Vēsture
Vēstures avotos Skaistkalne pirmo reizi minēta 1489. gadā, kad šīs zemes starp Mēmeles un Iecavas upēm Livonijas ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izlēņoja Hermanim Šēnbergam. No pirmā īpašnieka arī cēlies Skaistkalnes nosaukums.
Kopš 1660. gada senāko koka baznīcu apkalpoja Jezuītu ordenis, kas 1666. gadā te izveidoja pastāvīgu misiju un 1677. gadā klosteri. 1692. gadā šeit uzcēla jaunu baznīcu un klosteri itāļu baroka stilā. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri, Skaistkalne kļuva par galveno katolicisma centru Zemgalē. 19. gadsimtā Skaistkalne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Ik gadu notika 10 plaši gadatirgi un iknedēļas tirgi. 20. gadsimta sākumā Skaistkalnē (Šēnbergā) bija ~500 iedzīvotāju, galvenokārt ebreji, kas nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. 1920. gadā ciemā bija 39 mājas un 520 iedzīvotāju. 1925. gadā ciemam piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu un vācisko nosaukumu Šēnberga latviskoja uz Skaistkalne (vācu: Schönberg – 'skaists kalns'). 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska kapucīniešu ordenis, kas vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai PSRS okupācijas laikā 1949. gadā. No 1949. gada līdz 2001. gadam Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri. 2001. gada 31. augustā baznīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka ordenis. Padomju laikā Skaistkalne bija kolhoza «Skaistkalne» centrs un 1989. gadā ciemā dzīvoja 854 iedzīvotāji.
lv.wikipedia.org
