Siguldas novads

Sigulda ir Latvijas skaistākā pilsēta. Visā pasaulē nav daudz vietu, kur daba tik krāšņi ienāk pilsētā, kļūstot par tās neatņemamu sastāvdaļu. Mūsu pilsētā nav lielu ražotņu, bet ir kalni, kur ziemās slēpot un līkumoti ceļi, pa kuriem vasarās braukt ar velosipēdu. Mūsu sauklis - „Sigulda aizrauj!” apliecina mūsu garīgo un fizisko aktivitāti.

Ziemas sports Latvijā saistās ar Siguldas vārdu! Operas svētki – arī tā ir Sigulda! Gumijlēkšana, Aerodium - vertikālais vēja tunelis, ko nu jau pēc Olimpiādes Turīnā pazīst visa pasaule, „Mežakaķis”  un "Siguldas piedzīvojumu parks" – šādas emocijas var piedzīvot tikai Siguldā. Un tradicionālie Putnu svētki Mores pagastā, rudens zelta lapu laiks Turaidā, Gūtmaņa ala un Maijas mīlestības stāsts, Dainu kalns – tā ir Sigulda. Koncertzāle „Baltais Flīģelis” un Kremerata Baltica festivāls – tā arī ir Sigulda.

Siguldas novadā pieaug iedzīvotāju skaits, un mēs uzskatām, ka Sigulda neveidosies par pilsētu, kurā tuvā nākotnē varētu būt, piemēram, tramvajs - Sigulda nav veidojusies kā tradicionāla pilsēta - te nebūs rūpnīcas un ļoti dārgas savrupmājas. Mīlestības pilsēta, parku pilsēta, vēstures un skaistu nostāstu pilsēta  – tādu mēs veidojam Siguldu.

Teritorija
Siguldas novads izveidots 2003.gada 1.jūnijā. Tā sastāvā – Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts, Mores pagasts.
LR Teritoriālās reformas rezultātā, 2009.gada 1.jūlijā Siguldas novadam pievienots arī Allažu pagasts.

Sigulda pirmo reizi vēstures avotos minēta 1207.gadā, pilsētas tiesības – kopš 1928.gada.
Siguldas pagasta apdzīvotie ciemi – Peltes (Lorupe), Ķipari, Jūdaži, Kalnabeites, Nurmiži
Mores pagasta blīvāk apdzīvotās teritorijas – More, Eglaine, Akenstaka, Kārtūži
Allažu pagasta apdzīvotās vietas: Allaži, Allažmuiža, Stīveri, Plānupe, Egļupe, pagasta lauku teritorija ar viensētām.
Daļa Siguldas novada teritorijas ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tai skaitā Nurmižu rezervāta un Sudas purva liegumā.


Informācija par iedzīvotājiem
2014.gada 31.decembrī Siguldas novadā deklarēti 18 346 iedzīvotāji. 64% novada iedzīvotāju dzīvo Siguldas pilsētā, Siguldas pagastā 22%, Allažos – 10%, Morē – 4% novada iedzīvotāju.
www.sigulda.lv

Vēsture

Sigulda pilsētas tiesības ieguva 1928.gadā, lai gan tās vēsture ir daudz senāka. 11.gs. Gaujas lejtecē ienāca somugru ciltis – lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātajām koka pilīm Sateseli, Turaidu, Kubeseli, par pretošanos vācu krustnešiem. Siguldā un apkārtnē zināmi septiņi lībiešu pilskalni un daudzi uzkalniņkapi.

Iekarotās lībiešu zemes 1207.gadā savā starpā sadalīja Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps Alberts. Ordenis Gaujas kreisajā krastā uzcēla mūra cietoksni SIEGEWALD (Uzvaras mežs – vācu val.). Tas sargāja izveidotās Ordeņvalsts robežu ar Rīgas bīskapiju Gaujas labajā krastā. Pie pils izveidojās tirgotāju pilsētiņa, kurā uzcēla arī mūra baznīcu. Kristīgo draudzi nodibināja pāvesta sūtnis Vilhelms no Modenas 1226.gadā.

Livonijas kara laikā (1558.–1573.) Siguldu divreiz nopostīja krievu karaspēks. Pēdējais Livonijas Ordeņmestrs Gothards Ketlers 1561.gadā padevās Polijas – Lietuvas virsvarai, meklējot aizsardzību pret Ivanu IV Bargo un rezultātā Vidzeme nonāca Polijas sastāvā. Sigulda kļuva par Stārastijas centru.

Poļu – zviedru kara laikā (1600.–1629.) pili un pilsētiņu sagrāva karojošo armiju artilērija. Siguldas pils zaudēja savu militārā cietokšņa nozīmi un kļuva par muižas centru. Ārējā priekšpilī uzcēla saimniecības ēkas un dzīvojamo māju – Jauno pili. (1881.) Siguldas uzplaukums sākās 19.gs. beigās līdz ar ceļa Rīga – Pleskava un dzelzceļa Rīga – Valka būvi. Muižas īpašnieku kņazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijā izkopa Siguldu par Krievijā populāru atpūtas vietu. Ērtā satiksme ar Rīgu veicināja atpūtnieku pieplūdumu, kuri varēja pastaigāties pa tā saucamajām “Alpu takām", aplūkot pilsdrupas un alas, izklaidēties, vizinoties ar ormani, vai braucot ar bobsleja kamanām.

Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve – vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortu apbūves stilā. Latvijas brīvvalsts zemes reformas laikā atsavināto Siguldas muižas centru ieguva Rakstnieku un žurnālistu biedrība un izveidoja tajā atpūtas namu. Kopš 1923.gada Siguldas apbūvi noteica topošais pilsētas plāns, regulējot gruntsgabalu lielumu, ielu virzienus, parku un skvēru izveidi. II Pasaules kara laikā Siguldā sagrāva dzelzceļa staciju, Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi. Padomju laika izstrādātais pilsētas attīstības plāns (1946.) paredzēja radīt jaunu ekonomisko pamatu Siguldas izaugsmei, veicinot vietējo rūpniecības un komunālo celtniecību. Sigulda kļuva par neliela rajona administratīvo, saimniecisko un kultūras centru (1950.–1961.).

50.gadu sākumā Siguldai pievienoja Krimuldas un Turaidas vēsturiskos centrus. Sāka darboties trīs sanatorijas un tūristu bāze Turaidā. Satiksmi uz Krimuldu uzlaboja gaisa trošu ceļš (1969.).

Gaujas nacionālajā parkā Sigulda veidojās kā intensīvās atpūtas zona, kuru gada laikā apmeklē ap 1,5 miljoni tūristu. 60–80 gados Siguldā izveidojās mazpilsētām raksturīgā apbūve, kurā privātās mājas mijas ar komunālo daudzdzīvokļu namu kvartāliem. Pēc Bobsleja un kamaniņu trases uzcelšanas (1986.) Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmes sporta centru.
www.sigulda.lv