Siguldas Jaunā pils

1878. gadā kņazu Kropotkinu būvētā Siguldas Jaunā pils no ārpuses saglabājusi tās neogotikas stilu, savukārt iekšpusē 1937. gadā Rakstnieku un žurnālistu pils kļuvusi par nacionālā romantisma pērli. Mūsdienās pils kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus.
 
Pils iela 16, Sigulda
+371 67971335
info@sigulda.lv

Septiņpadsmitajā gadsimtā Livonijas ordeņa celtās Siguldas priekšpils teritorijā sāka veidoties muižas centrs. Mūsdienās Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā – Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.

Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Kungu dzīvojamo māju neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm.

Pirmā pasaules kara laikā Sigulda atradās piefrontes joslā, 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Pēc kara postījumiem ēka bija nelietojamā stāvoklī, un biedrībai nācās ieguldīt prāvus līdzekļus ēkas remontā. 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Rakstnieku pilī tika piedāvāta pilna pansija ne tikai dzejniekiem un literātiem, bet arī citiem apmeklētājiem, to vidū arī ārzemju viesiem.

1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta Augusta Birkhāna vadībā ēkā no 1936. līdz 1937. gadam tika veikti apjomīgi pārbūves darbi – ēka tika pilnībā pārplānota, tika paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, pilnīgi no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem, kuru izveidē piedalījušies tādi pazīstami mākslinieki kā Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš, Vilhelms Vasariņš. Kā rakstījusi tā laika prese, atpūtas pils attēli bijuši ievietoti pat franču mākslas žurnālos. Pēc renovācijas Rakstnieku pils kļuva par populāru apmeklējuma objektu.  

Viesu uzņemšanai bija aprīkotas arī citas blakus esošās muižas ēkas – vecajā koka pilī jeb muižas ērberģī bija iekārtota viesnīca ar 12 numuriem. Muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne jeb ekskursantu nams ar guļamām telpām atsevišķi sievietēm un vīriešiem. Bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā – tenisa korti. Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma Siguldas pils dārzā sāka celt jaunu siltumnīcu un vīna māju, kurā audzētās vīnogas tiktu pasniegtas viesiem un izmantotas Siguldas vīna gatavošanā.

1938. gadā Jaunās pils priekšā tika atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Kronvaldu Atim. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latvijas Skolotāju konferences laikā 1869. gadā, kas norisinājās Turaidā, Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences.

Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tika izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem tika uzbūvēta pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīkoja Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953. gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Blakus Jaunajai pilij atrodas tā sauktā Dzeltenā māja jeb Vasaras pils. Tā celta klasicisma stilā ap 18. gadsimta beigām, 19. gadsimta pirmo pusi. Koka garenbūvi ar augsto četrslīpju jumtu cēlis prasmīgais Cēsu būvmeistars, par pēdējo Vidzemes lībieti dēvētais Mārcis Sārums. Ar Jaunās pils uzcelšanu 1881. gadā vecais dzīvojamais ērberģis jeb tautā sauktā Vasaras pils nezaudēja savu nozīmi – ēkā ierīkoja Kropotkinu ģimenes baznīcu. Kad Siguldas muižas centrs nonāca Rakstnieku un žurnālistu biedrības īpašumā, ēkā tiek veikta pārbūve pansijas vajadzībām.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas Dome, bet no 2003. gada līdz 2016. gadam – Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pils kvartāls
Siguldas novada pašvaldība kopš 2013. gada ir uzsākusi Siguldas pils kvartāla attīstību. 2015. gadā Siguldas novada pašvaldība, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu eiro, rekonstruēja vienu no Siguldas pils kvartāla ēkām – stalli, kura pirmajā stāvā izvietotas telpas radošajiem uzņēmējiem, bet otrajā stāvā atrodas Siguldas novada pašvaldības telpas.

2018. gada vasarā tika atklāta pirmā no atjaunotajām Siguldas pils kvartāla ēkām – muižas klēts, kurā darbu uzsākušas amatnieku un mākslinieku darbnīcas – Tekstila darbnīcā ikviens var izmēģināt savas iemaņas aušanā, papīrmākslas darbnīcā „Viktora vēstules" – iemēģināt roku kaligrāfijā un mīlestības vēstuļu sūtīšanā, keramikas darbnīcā izgatavot savu svilpaunieku, bet „Siguldas saldējums” ražotnē nobaudīt veselīgos saldējumus. Iespējams apmeklēt arī spieķu darbnīcu un izveidot savu spieķīti, apmeklēt "Ādas arteli", kā arī "Baltu Rotu" galeriju.

2018. gada maijā noslēdzās Siguldas pils kvartāla rekonstrukcijas un teritorijas labiekārtošanas darbi, kuru laikā tika pārbūvēta muižas koka pils, dzīvojamā māja un saimniecības ēka jeb klēts – tajās remontdarbi nebija veikti vairākus gadu desmitus. Siguldas pils kvartāla ēku rekonstrukcijas laikā pārmaiņas skārušas arī Siguldas pils dārzu, kurā izbūvētas jaunas pastaigu taciņas, izvietoti soliņi un arī velonovietnes. Pils dārzs atjaunots atbilstoši tam, kā 19. gadsimta nogalē izskatījās muižas augļu dārzs – tajā sastādīts vairāk nekā 50 dekoratīvo augļu koku un ogulāju stādu, kā arī ziedoši krūmi, galveno akcentu piešķirot atjaunotajām muižas ēkām.

No 2017. līdz 2021. gadam Siguldas novada pašvaldības vadībā noritēja pils restaurācija. Tika atjaunots 1937. gadā izveidotais interjers, apdare un fasādes, saglabājot nesošās konstrukcijas un ēkas plānojumu. Pārbūves laikā pils tornī izbūvētas kāpnes, kas savieno pirmo stāvu ar pagrabstāvu. Pēc restaurācijas pilī iekārtota ekspozīcija par pils vēsturi.
www.tourism.sigulda.lv

Siguldas Jaunā pils būvēta kņazu Dmitrija un Olgas Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam kā kungu dzīvojamā māja. Kopš 1993. gada pilī atrodas Siguldas novada dome. Līdzās esošajās muižas ēkās Siguldas viesi aicināti līdzdarboties radošajās darbnīcās.

Pils
Siguldas Jauno pili neogotikas stilā cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā.

Siguldas muižas 18. un 19. gadsimtā celtās ēkas – Vasaras pili, Jauno pili, Balto pili, vagara māju, muižas kalpotāju mājas, klēti, vešūzi jeb veļas mazgātavu, sakņu un augļu pagrabus ieskauj plēstu laukakmeņu žogs ar grezniem vārtiem.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas novada dome.

Radošās darbnīcas
Pašlaik muižas ēkās izvietotas amatnieku, mākslinieku un dizaineru radošās darbnīcas. Tajās var apskatīt izstādes un ekspozīcijas, kā arī līdzdarboties, piemēram:

• papīra darbnīcā "Viktora vēstules",
• Elmāra smilšu mākslas galerijā,
• Ādas artelī.

Siguldas muižas vecajā alus brūzī iekārtota unikāla smilšu mākslas galerija, kurā apskatāmas mākslinieka Elmāra Gaigalnieka smilšu gleznas un unikāla smilšu paraugu kolekcija no pieciem kontinentiem.
www.latvia.travel