Sienāži (Tettigoniidae)

Taisnspārņi ir lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi. Pakaļkājas piemērotas lēkšanai, ar paresninātām, muskuļainām ciskām. Dažkārt priekškājas pārveidojušās par racējkājām (zemesvēzim). Mātītēm labi attīstīts dējeklis. Vairākumam taisnspārņu ir skaņas uztveroši (dzirdes jeb timpanālie) un skaņas radoši (sisināsšanas) orgāni. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 20 000 sugām Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām – sienāžiem (Tettigoniidae), circeņiem (Gryllodea) un siseņiem (Acridodea).

Sienāžiem raksturīgi gari taustekļi, kas nereti garāki par ķermeni. Sienāži (tikai tēviņi) sisina trinot priekšspārnu pamatnes vienu gar otru. Dzirdes orgāni atrodas uz priekškāju stilba. Sienāži dzīvo pļavās, laukos, mitros krūmājos, dažkārt uzturas kokos. Pārtiek galvenokārt no augiem, retāk sīkiem kukaiņiem. Pasaulē zināmas ~3000 sienāžu sugas, Latvijā – 9 sugas. Biežāk sastopamie sienāži ir pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus) un parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans).
latvijas.daba.lv

SIENĀŽU DZIMTA (TETTIGONIIDAE)
Visā pasaulē sastopama taisnspārņu kārtas dzimta. Nodala aptuveni 6400 sugas. Vidēja lieluma (parasti 2,5-6 cm, reti - mazāki - līdz 1 cm) sāniski saplacināti kukaiņi ar visbiežāk zaļu vai brūnu ķermeņa pamatkrāsojumu, kas labi maskējas vidē. Dažām tropu sugām ķermeņa krāsojums ļoti košs, ar ornamentam līdzīgu zīmējumu. Raksturīgi gari, sarveidīgi taustekļi, kas vismaz ķermeņa garumā, parasti - garāki (raksturīga atšķirības pazīme no siseņiem!). Pēdām četri posmi (nevis 3 - kā siseņiem!). Lēcējkājas ļoti masīvas, spēcīgas. Raksturīgi priekšspārni (hitinizēti); zem tiem salocīti pakaļspārni. Mātītēm raksturīgs garš, vairāk vai mazāk zobenveidīgs dējeklis. Tēviņi (pēc cerkām - īlenveidīgajiem piedēkļiem ķermeņa galā) viegli atšķirami no mātītēm, kurām ir labi redzams dējeklis. Vairākām ģintīm (sugām) Latvijā cerku un dējekļa forma ir būtiska sugu pareizā noteikšanā. Sisina tikai tēviņi, berzējot priekšspārnu pamatnes. Pārsvarā ēd augu barību, retāk sugas plēsīgas - ķer sīkus kukaiņus un citus posmkājus. Uzturas uz lakstaugiem tuvu zemei vai koku (krūmu) lapotnē. Mūsu klimatā pieaugušie sienāži (arī siseņi) nedzīvo ilgāk kā līdz konkrētā gada vēlam rudenim, jo nepārziemo. Tas nozīmē, ka daudzas sienāžu sugas pilnībā pieaugušas (nevis nimfas stadijā) dabā faktiski sastopamas tikai no jūnija (jūlija) līdz septembrim (oktobrim). Tas jāņem vērā pie sugu noteikšanas (vietnē norādītie sugu lielumi un pamatpazīmes ir doti pieaugušiem īpatņiem).

Latvijā nodalāmas līdz 13 sugas.