Sibīrijas zilsniedzīte (Scilla siberica)

Latīņu v. – Scilla siberica; Angļu v. – Siberian Squill; vācu v. – Sibirischer Blaustern, krievu v. – пролеска сибирская

Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks (ga 7-20 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpols olveidīgs (ga 1.5-2.3 cm, pl 1.2-2 cm), klāts ar tumšpelēkām zvīņām. Stublājs (ziednesis) šķautņains, stāvs, kails, tā galotnē 1-4 nokareni ziedi. Lapas 2 vai 4, plati lineāras (pl 1-2 cm), pretējas rozetē, virzienā uz galu platākas, mala gluda, gals smails, kapucveidīgs. Lapas mazliet īsākas nekā stublājs (ziednesis) vai vienāda garuma ar to. Zieda kāts īsāks nekā apziednis. Apziedņa lapas lineāri lancetiskas, strupas (ga 1-1.4 cm), gaišzilas, ar tumšāku svītru ārpusē. Putekšņlapas īsākas nekā apziednis, putekšnīcas zilas. Auglis - apaļa pogaļa. Pavasarī strauji izziedošs augs; vasaras otrajā pusē, nokalstot lapām un ziednesim, nav atrodama. Zied no marta vidus līdz maijam.

Izplatība:
Viduseiropas dienviddaļā, Kaukāzā un Balkānos sastopama suga. Plaši kultivē ārpus dabiskā izplatības apvidus, vietām pārgājusi savvaļā.
Latvijā bieži kultivē visā teritorijā. Nereti sastopama pārgājusi savvaļā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas zālājos un krūmājos mītņu tuvumā, ceļmalās, dārzu malās un izgāztuvēs. Augam piemīt ļoti laba vairošanās spēja.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
www.latvijasdaba.lv