Sibīrijas magone (Papaver croceum)

Magoņu dzimtā (Papaveraceae) ir apzināts ap 100 dažādu viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu sugu. Savvaļā tās izplatītas Eiropā – arī Latvijā, Āzijā, Amerikā, Ziemeļāfrikā un Austrālijā.

Dažādu magoņu sugām zieda krāsa variē no baltas, krēmīgas un bāli dzeltenas caur visu toņu rozā līdz pat tumši vīnsarkanai vai gandrīz melnai. Zieds var būt vienkāršs – četras kausveidā izkārtotas ziedlapiņas, puspildīts vai pildīts.

Magones ir svešapputes augi, bet dažām sugām var būt arī pašappute. Visām sugām raksturīga vairāk vai mazāk indīga piensula.

Vienreiz iesētas, magones dārzā ziedēs gadu no gada, lieliski pavairojoties ar pašizsēju. Lai arī katrs atsevišķs zieds zied tikai vienu divas dienas, lūkojoties uz magonēm, rodas iespaids, ka tās zied ļoti ilgi, jo noziedējušos ziedus ātri nomaina jauni. Ja grupā aug vairāki stādi, tad šāda ziedēšana var turpināties pat divus mēnešus. Magone izceļas ar to, ka skaisti ir ne tikai ziedi, bet arī ziedpumpurs un sēklenīca, kas savu dekorativitāti nezaudē pat izkaltušā veidā.
(http://eeb.lu.lv/ftp/.vg_Daba/200908/magones.html)