Senas durvis

Kā vēsta dažādi vēstures avoti, koka durvju pirmsākumi meklējami Senajā Ēģiptē. Tiek uzskatīts, ka tieši tur radušās pirmās koka durvis, kas tika izgatavotas no sikomora (ficus sycomorus) koksnes. Vēl nedaudz vēlāk durvis sāka izgatavot arī no bronzas un dzelzs, kuras tāpat kā mūsdienās, izmanto telpām ar pastiprinātu drošību.

Vissenākās cilvēcei zināmās durvis no koka tiek datētas 4. gs. p.m.ē. un tās pat tika restaurētas 1750. gadā.

17. gs. Francijā lielu popularitāti un atzinību bija guvušas stiklotas koka iekšdurvis, savukārt pašas pieprasītākās, vērtīgākās un līdz ar to arī pašas dārgākās durvis visā Eiropā tika izgatavotas Itālijā. Šos Itālijas durvju meistarus 18. gs. ne jau velti mēdza dēvēt par koka burvjiem.

19. gs. sākumā par koka durvju izgatavošanas līderi visā Eiropā kļuva Francija, kas durvju dizaina ziņā turpināja ievērot Seno Ēģiptiešu tradīcijas. Jauno vērtņu dizainu franči nosauca par „Ēģiptes atgriešanos”. Par ļoti populāru un pieprasītu durvju izgatavošanas materiālu kļuva sarkankoks. 19. gs. beigās durvju izgatavošanai aizsākās jauns periods, kas izceļas ar durvju vērtņu dizaina izmeklētu izsmalcinātību. Šo periodu 19. gs. pēdējā ceturksnī dēvēja par liberty (no angļu val. brīvība), savukārt 20. gs. pirmajā ceturksnī – Art Deco.
vks.lv

Tāpat kā cilvēka sejā daudz izsaka acis, mute un brilles, senas ārdurvis, vārti, logi un slēģi ir ēkas vizītkarte. Tiem ir ļoti liela nozīme visas mājas koptēlā, lai izteiktu piederību konkrētam laikam, stilam, ēku tipam.

Nereti pēc gadiem ilgas nekopšanas tas viss var izskatīties visai nožēlojami, tomēr diez vai tāpēc tūlīt vajadzētu ķerties pie nomaiņas. Jaunas, skaistas un spoži lakotas vēsturisku durvju vai logu kopijas varbūt ir praktiskas, taču nereti liecina par krietniem robiem īpašnieka kultūrvēsturiskajās zināšanās. Turklāt visai bieži šie atdarinājumi tikai aptuveni saglabā stila smalkumus, savukārt cēlo vēsturisko patinu zaudē pilnībā.

Parasti ārdurvis bojātas tikai to apakšējā daļā, kur mitrums un cilvēku nevīžība tās skar vissmagāk. Lai saglabātu vēsturisko durvju pēctecību, ir daudzi vienkārši veidi, kad tiek mainītas vai labotas tikai visvairāk bojātās daļas, bet pārējais tiek saglabāts.

Sevišķi bieži vecām durvīm zūd metāla piederumi — kastes un parastās atslēgas, viras un viru kāši, aizbīdņi, aizšaujamās bultas un citi sīkumi. Pēc tam tie mēdz nonākt vai nu krāmu tirgos, kur tos meklē senu būvlietu pazinēji, vai arī metāllūžņos, bet durvis zaudē skaistas un vērtīgas stila detaļas. Jāatceras, ka ļoti bieži tieši pēc būvgaldniecības kalumiem iespējams noteikt stila un laika piederību. Notīrīti un salaboti tie rotā mājas ieeju un ceļ saimnieka prestižu.

Senām durvīm nav katrā ziņā jāizskatās kā tikko no veikala atnestām! Tur jau slēpjas vecas mājas burvība, ka senlietu vecumu var izbaudīt gan ar acīm, gan rokām. Tas atkarīgs no tā, cik lielā mērā būs padomāts par katras lietas vecuma vērtību.
www.bauskasvecpilseta.lv