Savvaļas zirgi (Konik polski)
Koniks ir zirgu dzimtas (Equidae) mājas zirgu (Equus caballus) viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas tarpānam, bet tā asinīs rit arī arābu zirga gēni.
Savvaļas zirgs (Equus caballus) ir mūsdienu zirga priekštecis, kas bija sastopams ziemeļu puslodē. Pētījumi liecina, ka zirgs Austrumeiropā varētu būt pieradināts 5.–4. gadu tūkstotī pr. Kr. Taču vēl 20. gs. sākumā Āzijā varēja sastapt savvaļas zirgus, kas baros uzturējās kalnos un tiem pieguļošās stepēs. Latvijā atrastie savvaļas zirgu kauli pieder tarpaniem jeb Eiropas savvaļas zirgiem, kam skausta augstums 120–130 cm, un atradumi datējami ar mezolīta laiku. Bronzas laikmetā 1500–500 gadus pr. Kr. zirgs cilvēkam kalpo jau kā mājdzīvnieks, un lielais kaulu īpatsvars (16–19%) liecina, ka zirgi audzēti gaļai. Visilgāk savvaļas zirgi dzīvojuši Polijas, Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā, kur tie sastopami līdz 15.–18. gs. Par zirgu izzušanas cēloņiem uzskata gan klimata izmaiņas, kad platlapju mežus nomainīja skujkoku meži, gan cilvēku rosību mežu izciršanā un plašu tīrumu ierīkošana dabisko pļavu vietā.
1936. gadā poļu profesors Vitelani, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju. Rezultātā mājas zirgs, vairāku paaudžu laikā, pārtapa par savvaļas zirgu, kuru nosauca par “Konik Polski” – poļu zirgu. Tas gan pēc izskata, gan spējām izdzīvot savvaļā ir līdzīgs tarpānam. 1999. gadā pasaulē bija ap 1500 “Konik Polski” zirgu.
Zirgi ir augēdāji. Tie pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas. Savvaļas zirgi pļavās rada dažāda augstuma zāli, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā savvaļas zirgi veicina dzīvesvietas veidošanos citiem pļavu dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem.
Zirgi ir bara dzīvnieki. Tie veido harēma, jaunzirgu un ērzeļu grupas. Harēmā dzīvo ērzelis, kas ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Par harēma grupas sargu kļūst spēcīgākais un pieredzējušākais ērzelis, kas uzvar ērzeļu savstarpējās cīņās.
Savvaļas zirgu ķēvēm grūsnības periods ir 11 mēneši. Kumeļi, parasti, piedzimst aprīlī, maijā bez cilvēka palīdzības. No harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu. Šis ir dabiskais mehānisms, kā zirgi izvairās no tuvradnieciskās krustošanās. Ērzeļi, kuriem nav sava harēma, veido ērzeļu grupas. Dzīvošana barā palīdz savvaļas zirgiem pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, pasargāties no plēsējiem un kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi. Tuvojoties ziemai, savvaļas zirgi uzkrāj zemādas tauku slāni un uzaudzē biezu apspalvojumu. Atšķirībā no mājas zirgiem savvaļas zirgi spēj izdzīvot bez cilvēka palīdzības visu cauru gadu.
