Saulriets

Latviešu valodas vīr. dz. 1. deklinācijas lietvārds
 - Saules virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa.
 - Apgaismojums laikā, kad saule riet.

Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta. Saulei un Mēnesim riets ir diska augšējās malas pazušana zem matemātiskā horizonta.

Saulrietā

Sarkanā saulrietā
Sarkanas ēnas plīvo un dej,
Zeltainais saules maigums
Kopā ar oranži kvēlo
Debess pamalē skrej.

Saulrietā viss
Kļūst savādi neparasts -
Koki, zāle un zeme -
Kaut kas zeltaini oranži sārts
Un nepierasts.

Sarkanā saulrietā
Debesis sarkanā jūrā mazgājas,
Lai no rīta piedzimtu atkal
Tīras un dzidras tās.

Arī es vienreiz
Saulrietā mazgāties biju:
Pasauli krāšņu un siltu
Ieraudzīju...

~Inta Nagla~

Kā saulriets! (anekdote)

Sarunājas divi gruzīni:
- Es dzirdēju, tu mersedesu esot nopircis.
- Nu jā.
- Un kādā krāsā?
- A tu saulrietu esi redzējis?
- Nu, esmu!
- Nu vot, točna tādā krāsā, tikai zaļā!