Sarkanā jāņoga

Sarkanā jāņoga (Ribes rubrum) ir neliels, 0.8-1.7 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms. Stumbrs un zari pelēki. Jaunie dzinumi dzeltenīgi. Krūms bagātīgi cero. Lapas uz zariem pamīšus, trīsstaraini vai piecstaraini daivainas (ga, pl 2.5-6 cm). Lapas kailas vai dažreiz apakšpusē skraji apmatotas, galvenokārt uz dzīslām. Lapas mala zobaina, pamats sirdsveidīgs, kāts apmēram lapas plātnes garumā. Ziedi divdzimumu, zaļgandzelteni, nelielos ķekaros (ga 4-10 cm) lapu žāklēs. Ziedkāti tievi, diezgan gari (ga ap 0.5 cm). Kauss plakans, ar valnīti. Kauslapas apmēram divreiz garākas nekā vainaglapas. Ogas skābas, lodveida, sarkanas (Ø 0.8-1.2 cm). Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlijā.

Izplatība: Mūsdienās gandrīz visā Eiropā un dažviet Āzijā sastopams krūms.
Latvijā no kultūras savvaļā sen pārgājusi suga, sastopama nereti visā teritorijā. Ļoti bieži kultivē.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas upju ielejās, piepilsētu mežos, krūmājos un nezālienēs.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Ogas satur cukurus, kāliju, organiskas skābes, P vitamīnu, C vitamīnu, pektīnvielas. Sākumā audzēja kā ārstniecības augu, kura lapas izmantoja kā diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, un tikai vēlāk ogas sāka lietot pārtikā.

www.latvijasdaba.lv