Samteņi

Samteņi (Satyrinae)

Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām. Samteņu apakšdzimta apvieno gandrīz pusi no raibeņu dzimtas sugām, apmēram 2400 sugas, kuras tiek iedalītas 11 ciltīs.Samteņu apakšdzimtai ir ļoti liels izplatības areāls. Šīs grupas sugas sastopamas gandrīz visur pasaulē, izņemot polāros reģionus. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos.

Latvijā
Latvijā sastopama 21 samteņu apakšdzimtas suga. Visparastākā un ekoloģiski plastiskākā suga irparastais samtenis (Aphantopus hyperantus). Silam raksturīga suga ir parastais silsamtenis(Hipparchia semele), kas parasti nometas uz priežu stumbra un ar sakļautiem spārniem ir grūti pamanāms. Savukārt pļavās bieži var novērot pļavas vēršacīti (Maniola jurtina) un parasto sīksamteni (Coenonympha pamphilus). Divas sugas – purva brūnulis (Erebia embla) un lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone) – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Kopīgās īpašības
Samteņi ir vidēji lieli un lieli tauriņi. Spārni galvenokārt brūni, pelēki vai okerdzelteni.Samteņi kopumā ir samērā vāji lidotāji. Daudzas sugas izvairās no spožas saules un labprātāk uzturas ēnā vai pusēnā. Visiem samteņu kāpuriem ir šķelts (dubults) astes gals, turklāt lielākā daļa kāpuru barojas tikai ar viendīgļlapjiem un attīstās uz graudzālēm. Pārziemo tikai kāpuri.

Sistemātikas izmaiņas
Nesenā pagātnē samteņi tika klasificēti kā atsevišķa dzimta - Satyridae, bet balstoties uz jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem ir veiktas vairākas izmaiņas sistemātikā. Samteņu apakšdzimtā mūsdienās tiek klasificētas arī Morphini, Brassolini un Amathusiini ciltis, kas kādreiz tika sistematizētas Morphinae apakšdzimtā vai atsevišķos gadījumos dzimtā. Ik pa laikam samteņu sistemātikā parādās jaunas izmaiņas un kopumā tauriņu klasifikācija mūsdienās ir ļoti mainīga un nenoteikta. Ļoti bieži ģenētiskie pētījumi atklāj savstarpējo radniecību daudz tuvāku, nekā to uzrāda morfoloģija. Kādreizējās ciltis kļūst par apakšciltīm vai otrādāk, bet kopējā sistemātikas tendence ir no sadrumstalotākas kļūt par monolītāku.

Samteņu sugas Latvijā

• Samteņu apakšdzimta (Satyrinae)
  • Palmu samteņu cilts (Elymniini)
    • Eglāju samteņi (Pararge)
      • Eglāju samtenis (Pararge aegeria)
    • Gāršas samteņi (Lopinga)
      • Gāršas samtenis (Lopinga achine)
    • Noras samteņi (Lasiommata)
      • Agrais samtenis (Lasiommata petropolitana)
      • Mūru samtenis (Lasiommata megera)
      • Noras samtenis (Lasiommata maera)
  • Samteņu cilts (Satyrini)
    • Brūnuļu apakšcilts (Erebiina)
      • Brūnuļi (Erebia)
        • Gāršas brūnulis (Erebia aethiops)
        • Pļavas brūnulis (Erebia medusa)
        • Purva brūnulis (Erebia embla)
        • Sila brūnulis (Erebia ligea)
    • Raibo samteņu apakšcilts (Melanargiina)
      • Raibie samteņi (Melanargia)
        • Raibais samtenis (Melanargia galathea)
    • Samteņu apakšcilts (Satyrina)
      • Purva samteņi (Oeneis)
        • Purva samtenis (Oeneis jutta)
      • Silsamteņi (Hipparchia)
        • Lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone)
        • Parastais silsamtenis (Hipparchia semele)
    • Sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina)
      • Sīksamteņi (Coenonympha)
        • Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania)
        • Meža sīksamtenis (Coenonympha hero)
        • Parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus)
        • Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion)
        • Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia)
    • Vēršacīšu apakšcilts (Maniolina)
      • Parastie samteņi (Aphantopus)
        • Parastais samtenis (Aphantopus hyperantus)
      • Siena vēršacīši (Hyponephele)
        • Siena vēršacītis (Hyponephele lycaon)
      • Vēršacīši (Maniola)
        • Pļavas vēršacītis (Maniola jurtina)

lv.wikipedia.org