Sahalīnas dižsūrene (Reynoutria sachalinensis)

Sahalīnas dižsūrene (latīņu: Reynoutria sachalinensis syn. Polygonum sachalinense; angļu: giant Knotweed, vācu: Sachalin-Staudenknöterich; krievu: горец сахалинский)

APRAKSTS:
Daudzgadīgs, ļoti liels (ga 2-3.5 m) sūreņu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns, garš. Stublājs masīvs, posmains, pie pamata koksnains, kails, zaļganbrūns, posmi dobi. Lapas uz stublāja pamīšus, iegareni ovālas (ga 12-30 cm, pl 8-25 cm), kāts īss (ga 2-5 cm). Plātnes mala gluda vai mazliet cirtaina, gals smails, pamats sekli sirdsveidīgs. Plātnes apakšpuse klāta ar mīkstiem matiņiem. Nereti lapas galvenā dzīsla un pirmās pakāpes sāndzīslas iesārtas. Ziedi skarā (pa vienai vai pušķos) lapu vai zaru žāklēs, ziedi zaļgandzelteni. Apziednis divkāršs. Iekšējā apziedņa lapas ar spārnveida izaugumu. Ziedam 3 irbuļi, drīksnas plūksnainas. Auglis - spīdīgs, tumšbrūns riekstiņš. Zied jūlijā un augustā.

IZPLATĪBA:
Austrumāzijas suga. Eiropā ieviesta kā krāšņumaugs un plaši naturalizējusies.
Latvijā savvaļā pārgājis, retumis sastopams krāšņumaugs.

BIOTOPI:
Parasti lielās, monodominatās audzēs vecu parku apkaimē, upju ielejās, retāk ceļmalās un nezālienēs. Sekmīgi vairojas ar sakņu atvasēm.

ĪPAŠAS NORĀDES:
Līdzīga Japānas dižsūrenei (R. japonica). Droši atšķirama pēc iegareni ovālas lapas formas (nevis plati olveidīgas), kas turklāt ir lielāka izmēra, un, jo īpaši, pēc sirdsveidīga (nevis nošķelta) lapas pamata.
www.latvijasdaba.lv