Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā, tā sauktajā Kurzemes Šveicē. Robežojas ar Abavas pagastu. No 2000. līdz 2009. gadam ietilpa Sabiles novadā, kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un Abavas pagastu.

Sabile terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas tās skaistākajā un dziļākajā posmā. Šeit ap 13.-14.gs. izveidojās amatnieku un tirgotāju miests.

Sabiles vēsturiskais centrs
Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs atzīts par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli.

Vecpilsētas senatnīgā elpa jaušama ik uz soļa, vai tie būtu senlaicīgie jumtu dakstiņi vai ielu bruģis. Sabilē ir daudz romantisku vietu, kur var atvilkt elpu un pavērot mazpilsētas nesteidzīgo ritmu.


Arhitektūra un tūrisma objekti

Sabiles baznīca
Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tā celta 1567 gadā un Sabiles Luterāņu baznīcā atrodas visvecākais zvans Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā — liets 1450.gadā. Baznīcā atrodas kā arī visvecākā kancele Latvijā.

Sabiles sinagoga
Sabiles sinagoga tika celta 1890. gadā. Tajā laikā 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās izveidota izstāžu un konferenču zāle.

Vīna kalns
Sabiles Vīna kalns pirmo reizi tika izveidots 14.–16. gadsimtā. Hercoga Jēkaba laikā (17. gadsimta vidū) vīnogulāju kultūra Sabilē papildināta ar jaunām šķirnēm, līdz ar to šeit attīstījusies vīnogu audzēšana.

Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa.

Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīna kalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti jau par tradīciju kļuvušie Vīna svētki, kad var nobaudīt Sabiles Vīna kalna vīnu.

Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas uz Abavas senlejas ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija Vanemas zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Ēvalda Mugurēviča vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu.

Abavas senleja
Abavas senleja izveidojusies noplūstot ledus laikmeta ledāja ūdeņiem no Austrumkurzemes augstienes. Lai aizsargātu ielejas teritoriju ir izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja".

Firksu Pedvāle
Firksu Pedvāle (vācu: Fircks — Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (vācu: Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.

Brinkenu kapliča
Kapliča celta 1780.gadā baronam Brinkenam un viņa sievai.
lv.wikipedia.org
www.latvia.travel/lv

Vēsture
Viduslaikos cauri Sabilei gar Abavas upi veda galvenais zemes ceļš, kas savienoja Kuldīgas, Rendas un Kandavas pilskalnus. Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. 13.—14. gs. mijā uzcēla Sabiles pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests. Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. 1917. gadā Sabile ieguva pilsētas tiesības.