Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis (Garrulus glandarius) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder sīļu ģintij (Garrulus).

Sīlis dzīvo visā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Tā izplatības areāls ir tik liels, ka daudzās pasugas ārēji ir diezgan atšķirīgas. Sīlis pamatā ir nometnieks, un tas nozīmē, ka gan ziemā, gan vasarā tas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgs iemītnieks. Tomēr reizēm sīļi migrē. Tam patīk apmesties jauktu koku mežos, īpaši mežos ar ozoliem. Pēdējos gados ir novērots, ka sīļi arvien biežāk apmetas apdzīvoto vietu tuvumā.

Tas ir bieži sastopams putns, un Eiropā dzīvo apmērtam 6 -13 miljoni ligzdojoši pāri. Arī Latvijā sīlis ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās. Latvijā dzīvo nominālā sīļu pasuga Garrulus glandarius glandarius. Rudens pusē no austrumiem mēdz ieceļot cita sīļu pasuga Garrulus glandarius severzowii, kura galvenais izplatības areāls ir ziemeļaustrumu Eiropā no Skandināvijas līdz Urāliem.

Izskats Latvijas sīļiem
Sīlis ir vidēja auguma putns, tā ķermeņa garums ir apmēram 34 cm, spārnu izpletums 52 - 58 cm. Nominālās pasugas sīļiem (Garrulus glandarius glandarius) ir ruda mugura un brūnpelēka pavēdere. Virsastes spalvas ir baltas. Aste, spārngali melni. Uz spārniem ir balts un gaiši zils laukums ar sīkiem melnbaltiem raibumiņiem. Austrumu sīlim (Garrulus glandarius severzowii), salīdzinot ar nominālo sīli, ir rudāks pakausis un pelēka mugura.

Uzvedība
Kad sīlis ir uztraucies, ieraudzījis kādu bīstamu dzīvnieku vai putnu, tam ir raksturīgs ass, griezīgs ķērciens. Sīlis ir slavens ar spēju atdarināt citu putnu dziesmas, tādēļ to dabā pēc balss ir grūti atpazīt, tas ir jāredz. Tam patīk atdarināt plēsīgo putnu kliedzienus, piemēram, pūci, arī suņu rejas, durvju čīkstēšanu, metāla klaudzināšanu, pat cilvēka balsi. Kopumā var teikt, ka sīlis ir skaļš un trokšņains putns, izņemot ligzdošanas laiku.

Sīli medī tādi putni kā pūces, vistu vanags un lielais piekūns.

lv.wikipedia.org