Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris)
Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris) savvaļā aug no Ziemeļanglijas līdz Balkāniem. Stublājs 30cm garš, galā veido pa vienam sarkanbrūni rūtotam ziedam. Ir arī baltziedu forma. Sīpols 1-2cm diametrā, veģetatīvi vairojas lēni. Labi vairojas ar sēklām. Par šo fritilāriju speciālisti parasti saka – jo retāk pārstādīsi, jo labāk. Izraktos sīpolus, ilgi neglabājot, stāda, jo tie ātri sažūst. Pusēnā augošie augi ir košās krāsās. Izveidotas daudzas skaistas šķirnes – ‘Aphrodite’, ‘Jupiter’, ‘Mars’. Zied maija pirmajā pusē.
Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris) ir daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) liliju dzimtas lakstaugs. Sīpolu (Ø 1-1.5 cm) veido 2 sulīgas, plēvjainā apvalkā ieskautas zvīņlapas. Stublājs stāvs, ziedu laikā augšdaļā nedaudz nolīcis, nekad nezaro. Lapas zilganzaļas, parasti 4-6, lineāras vai lancetiskas (ga 7-15 cm, pl 0.3-1 cm), pamīšus uz stublāja. Ziedi nokareni, lieli (ga 3-5 cm), pa vienam vai diviem stublāja galotnē. Apziednis sarkanbrūns, ar tumšākām dzīslām, kas veido šaha galdiņam līdzīgu zīmējumu. Apziednis brīvs, tam nobirstot stublājs iztaisnojas un veidojas līdz 3 cm gara trīscirkņu pogaļa, kas atveras vārsnēm uzplīstot. Sēklas plakanas. Vasaras otrajā pusē vasa (auga virszemes daļa) nonīkst, un suga nav identificējama. Zied maijā.
Izplatība: Centrālajā un dienvidu Eiropā. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji bijusi sastopama kontinenta dienviddaļā, no kurienes dekoratīvo īpašību dēļ izplatīta ziemeļu virzienā un pārgājusi savvaļā piemērotos biotopos. Visā Eiropā plaši kultivēts augs.
Latvijā ļoti reti, sastopama auglīgās upju palieņu pļavās Zemgales līdzenumā. Tālu ziemeļos no vienlaidu izplatības areāla. Atradne Liepājas ezera palienē, iespējams, izzudusi. Bieži kultivē dārzos.
Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas pārplūstošās palieņu pļavās.
Īpašas norādes: Ļoti dekoratīvs augs.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
