Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925. g. 31. oktobrī. Atjaunots 1988. g.
Ģerboņa vairogā sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību. Zem paceltā vārtu režģa zelta lauvas galva. Virs vārtiem divas sakrustotas melnas atslēgas, kas simbolizē pāvesta aizsardzību; virs atslēgām zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Vairoga turētāji ir divi zelta lauvas uz pelēka cokola.
Vēsture
Rīgas ģerbonis ir redzams jau 1225. g. dokumentu zīmogu nospiedumos. Zīmogā bija redzams pilsētas mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem. Starp torņiem bija novietots krusta spieķis, tam katrā pusē pa atslēgai. Pilsētas mūris viduslaikos bija izplatīts heraldisks elements, kas simbolizēja pilsētas patstāvību, nozīmīgumu un spēku. Divas atslēgas, kas tradicionāli simbolizē šķīstītavas un paradīzes atslēgas, simbolizēja Svētā Pētera aizgādību par pilsētu. Krusta spieķis simbolizēja bīskapa varu pilsētā.
Līdz mūsu dienām saglabājušies divi galvenie elementi: pilsētas siena ar diviem torņiem un divas sakrustotās atslēgas.
1347. g. Rīgas rātei tiek izgatavots jauns zīmogs. Ģerbonī atslēgas sakrustotas un krusta spieķi nomainījis ordeņa krusts, kas simbolizēja Livonijas Ordeņa virsvaru pilsētā. Atvērtajos pilsētas vārtos parādījās lauva, kas simbolizēja pilsētas iedzīvotāju drošsirdību un pieaugošo patstāvību.
1554. g. ģerbonis tika papildināts ar vairoga turētājiem - lauvām.
Kopš 1656. g. ģerbonim tika pievienots Zviedrijas karaļa kronis kā pateicība par pilsētas aizstāvēšanu Krievijas aplenkuma laikā.
Pēc Ziemeļu kara, kad pilsēta nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, 1788. g. Krievijas cariene Katrīna II apstiprināja jauno Rīgas ģerboni. Vairoga turētāji lauvas tika nomainīti pret divgalvainā ērgļa pusēm, bet Zviedrijas karaļa kronis - pret Krievijas imperatora kroni.
1925. g. Latvijas prezidents Jānis Čakste apstiprināja jaunu Rīgas ģerboni, kas bija veidots uz 1656. g. ģerboņa pamata ar sekojošu aprakstu: "Sudraba laukā sarkans ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un paceltiem vārtiem, kuros zelta lauvas galva, vairoga augšdaļā starp torņiem zem zelta kroņa zelta ķetnu krusts un divas sakrustotas melnas atslēgas. Vairoga turētāji ir uz stilizētas akanta lapu balstītas pelēkas dzegas stāvoši divi zelta lauvas ar sarkanām mēlēm un atpakaļ grieztu galvu."
1967. g. 15. februārī tika izveidots jauns pilsētas ģerbonis. Kroņa vietā vairogā tika novietota sarkana piecstaru zvaigzne, lauvas vietā vārtos tika ievietots pilsētas dibināšanas gada skaitlis - "1201". Vairoga pamatu veidoja joslas Latvijas PSR karoga krāsās.
