Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Centrālā stacija

Līnijā    Rīga—Jelgava
             Rīga—Krustpils
             Rīga—Lugaži
Atklāta    1861. gadā
Arhitekts    V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
Platformu skaits    5
Sliežu ceļi    9 (neskaitot strupceļus)

Rīgas Pasažieru stacija (saukta arī par Rīgas Centrālo staciju, Rīgu-Pasažieru vai vienkārši Rīgu) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā. Visi Latvijas pasažieru vilcienu platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — Saulkrastu, Siguldas, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos).



Vēsture
Rīgas stacija. 1861.g. 12. septembrī atklāja kustību Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa līnijā. Pirmās Rīgas dzelzceļa stacijas celtniecība sākās 1858.g. 20. oktobrī un tika pabeigta 1860.g. Rīgas stacijas pasažieru ēka bija 2 stāvu mūra nams perpendikulāri sliežu ceļiem ar perona jumtu. Ēkas pirmajā stāvā atradās pasažieru telpas, bet augšējā - Rīgas - Orlas dzelzceļa kanceleja, mobilizācijas daļa un juridiskā daļa (atsevišķa pārvaldes ēka tika uzcelta tikai 1910.g.). Labajā spārnā atradās telegrāfs, stacijas priekšnieka kantoris, stacijas komandanta kanceleja, kreisajā spārnā - pasts un žandarmu policijas kantoris. Stacijā bija 2 peroni un 4 sliedes starp tiem.

 1878.g., kad Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība pārņēma Bolderājas dzelzceļu, Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa Rīgas stacija kļuva par Rīga I, bet Rīgas - Bolderājas dzelzceļa stacija - par Rīga II.

 1884. - 1885.g. Rīgas I galvenā ēka pārbūvēta pēc arhitekta Šēla projekta. Ēka tika paplašināta, piebūvējot katrā sānā pa trīsstāvu namam, ierīkojot stacijas nozīmei atbilstošas uzgaidāmās telpas.

 1889.g. Rīgas stacijas priekšā uzcelta kapela - lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un cara ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. g. 17. oktobrī.

 1892.g. Rīga I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi Rīgas - Pleskavas dzelzceļa līnijā

Pēc 1902.g. izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu vajadzēja pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās Rīga I preču stacijas teritorijā. Līdz 1914.g. plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par Rīgas Galveno staciju (attēlā augstāk ap 1914.g.). Sliežu ceļi ar pārvadu palīdzību tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, uzbūvēts jaunais dzelzceļu tilts pār Daugavu. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās I Pasaules karš.

 Visus Latvijas Republikas brīvvalsts gadus jaunā stacija Rīgā tā arī netika uzbūvēta, visu šo laiku dzelzceļš saimniekoja pusgatavā, pārbūves stadijā esošā stacijā, kas radīja neskaitāmas problēmas.

 1925.g. Pareizticīgo kapela no stacijas laukuma tika pārvietota uz garnizona kapiem pie Brasas stacijas, bet pareizticīgo sinodes darbinieki izsaimniekoja valsts dotācijas tās uzcelšanai. Tās fragmenti vēlāk izmantoti arhibīskapa Joanna Pommera kapličai Pokrova kapos.

 1937.g. dzelzceļu virsvalde sagatavoja Rīgas jaunās dzelzceļu stacijas projektu, kura realizāciju pārtrauca padomju okupācija.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam tika uzcelta jaunā Rīgas stacija.

1960. gada 20.jūlijā atklāja 1. kārtu — pasažieru, dienesta un tehniskās telpas bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins).

1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.

2002.—2003. gadā, kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā, vecais pulkstenis tika nojaukts un vietā tika uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri). 2002. gadā tika sākta arī stacijas piebūvju (divu "Origo" ēku) būvniecība; pirmā ēka atklāta 2003. gada maija sākumā.

No 2007. gada 6. oktobra sakarā ar automotrises avāriju vilcienu satiksme Ērgļu virzienā pārtraukta.

www.lv.wikipedia.org
www.railwaymuseum.lv

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu