Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati, bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2009. gadā veidoja 792,5 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai.

Vēsture
Ideja par vairāku HES būvi uz Daugavas un arī par Rīgas HES celtniecību radās jau 1910. gadā, bet nodomu izjauca Pirmais pasaules karš.
1966. gada 6. jūlijā ar Daugavas aizbēršanu pie Mārtiņsalas tika uzsākta Rīgas HES un Rīgas ūdenskrātuves celtniecība. Dambja celtniecība tika uzsākta 1967. gada 14. augustā. Darboties Rīgas HES sāka jau 1975. gada septembrī, bet pilnībā Rīgas HES tika pabeigts 1985. gada 20. augustā.

Rīgas hidroelektrostacija kalpoja kā viena no rezerves jaudām, kas avārijas gadījumā dažu minūšu laikā spēja uzsākt ražošanu, lai kompensētu Baltijas reģiona lielākās ģenerējošās vienības — Ignalinas atomelektrostacijas (AES) — darbības daļēju vai pilnīgu apstāšanos. Atslēdzoties vienam no Ignalinas AES energobloka turboģeneratoriem, bija paredzēta automātiska triju Rīgas HES hidroagregātu iedarbināšana, savukārt atslēdzoties diviem Ignalinas AES turboģeneratoriem, paredzēta visu Rīgas HES turboagregātu iedarbināšana.
lv.wikipedia.org

Rīgas HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu 1974.-1975. gadā un ir  jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām. Tajā ir uzstādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW.
Rīgas HES tāpat kā Pļaviņu HES ir darbināma sinhronā kompensatora  režīmā (regulējot spriegumu augstsprieguma elektrotīklos), kas pārvades sistēmas operatoram palīdz nodrošināt noteiktu sprieguma kvalitāti.

Rīgas HES liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam – ir paaugstināta zemes dambja drošība, un pastāvīgi tiek veikta Rīgas HES būvju betona konstrukciju un virsmas atjaunošana.

Par Rīgas HES hidroagregātu rekonstrukciju līgums noslēgts 2015. gada pavasarī.
2015. gadā Rīgas HES saražo 433 GWh elektroenerģijas.
www.latvenergo.lv

Rīgas hidroelektrostacija ir jaunākā un otrā lielākā spēkstacija uz Daugavas, celta 1966-1975. g.

Pirmie priekšlikumi hidroelektrostacijas būvei pie Doles salas bija izstrādāti jau 19. gadsimta beigās. Interesi veicināja tas, ka pie Doles salas Daugavai bija ievērojams kritums, lielā Rumbulas krāce, turklāt spēkstacija atrastos ļoti tuvu Rīgai. 1920-to gadu sākumā tika pat izveidots speciāls Doles spēkstacijas būves birojs, kas izstrādāja vairākus potenciālos HES izbūves variantus. HES saražoto enerģiju bija plānots izmantot Rīgas rūpniecības vajadzībām un perspektīvā dzelzceļa elektrificēšanai uz Jūrmalu. Tomēr, kā vēlāk atzina plānošanā iesaistītie speciālisti: „ne tehniskais, ne saimnieciskais stāvoklis nebija nobriedis būves sākšanai.” 1920. gados elektrības patēriņš valstī vēl bija pārāk mazs, lai Doles spēkstacijas celtniecība atmaksātos, bet 1930. gados ekonomisku apsvērumu dēļ priekšroka tika dota Ķegumam.

Rīgas HES būve sākas 1966. gadā. Šajā pašā gadā PSRS Ministru padome apstiprina projekta galīgo variantu ar aizsprosta būvi Doles salas vidū. Tika noraidīts variants ar aizsprostu Doles salas augšgalā, kas ļautu izvairīties no salas daļējas appludināšanas, tomēr tad zem ūdens paliktu krietni lielākā Ogres pilsētas daļa. Būves ģenerāluzņēmēja – celtniecības pārvaldes „Daugavhesbūve” celtnieku kolektīvs gandrīz pilnā sastāvā pārceļas uz Salaspili no Pļaviņu HES būves vietas. Pāri Daugavai pie Ķekavas uz Doles salu tiek novietots pontontilts. Pirmais Rīgas HES hidroagregāts tiek iedarbināts 1974. gada novembrī, līdz 1975. gada novembrim darbu ir sākuši visi seši hidroagregāti. Celtniecības laikā būves projekts tika vairākkārt pārskatīts, maksimāli paaugstinot ūdens līmeni, lai iegūtu lielāku kritumu un jaudu, kas savukārt prasīja papildu darbus ūdenskrātuves krastu aizsargdambju veidošanā. Dambju būvei izmantoja zemessmēlējus, bet nepieciešamās smiltis un granti ieguva Doles salas augšgalā, kuru tagad sedz ūdenskrātuve. Rīgas HES ir otra lielākā spēkstacija uz Daugavas, tā kalpo ne tikai elektroenerģijas ražošanai, bet arī Rīgas apgādei ar dzeramo un tehnisko ūdeni. Rīgas HES tehniskie parametri: jauda 402MW, hidroagregātu skaits – 6, kritums 18 metru, ūdenskrātuves tilpums – ap 330 milj. m3,  tā stiepjas no Salaspils līdz Ogrei.

Spēkstacija kalpo arī kā satiksmes tilts starp upes krastiem un Doles salu. Pie HES aizsprosta Daugava ir 390 m plata. Vairāk nekā 15 km garais Rīgas HES aizsargdambis ir iecienīta velobraucēju un pastaigu vieta. Rīgas HES atrodas 35 km no Daugavas grīvas. Rīgas HES būves atrodas rajonā, kur Daugava ietek Rīgas smilšainajā līdzenumā un tās ieleja ir 2 km plata. Braucot no Salaspils uz Doles salu, ceļš vispirms šķērso aizaugušo veco Daugavas gultni gar Dārziņiem un apbūvēt sākto Zirņu salas daļu.
visit.salaspils.lv

www.latvenergo.lv