Rīga

Pirmoreiz minēta 12. gadsimtā

Dibināta    1201. gadā
Pilsētas tiesības    kopš 1225. gada
Platība
 - galvaspilsēta    307,17 km²
 - Sauszeme    258,67 km²
 - Ūdens    48,5 km²
Augstums vjl    6 m
Iedzīvotāji (01.01.2013.)
 - galvaspilsēta    696 618
 - blīvums    2 693,1/km²

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijā, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 699 203 iedzīvotājiem (2012) tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 0,94 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju. Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaits 2010. gada sākumā bija 1081137 iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2008. gadu, bija vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 5428 iedzīvotājiem.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē. Rīga būs viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns – 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas – akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1-11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1-3 hektāri lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10-28 metri virs jūras līmeņa.

Rīga oficiāli dibināta 1201. gadā. Tā ir sadalīta sešos administratīvos rajonos – Centra rajons, Kurzemes rajons, Latgales priekšpilsēta, Vidzemes priekšpilsēta, Zemgales priekšpilsēta, Ziemeļu rajons.

Klimatu Rīgā ietekmē jūra, tas ir mēreni silts un mitrs. Vasaras ir relatīvi vēsas un mākoņainas (jūlija vidējā temperatūra 16,9⁰C; vidējais nokrišņu daudzums – 85 mm). Ziemas ir samērā siltas, ar biežiem atkušņiem (janvāra vidējā temperatūra – 4,7C, atkušņi aptuveni 10 dienas mēnesī). Sniega sega veidojas decembra vidū un saglabājas līdz marta vidum. Aptuveni 40% dienu gadā ir apmākušās, nokrišņu daudzums – 700-720 mm gadā.

Rīgas pilsētas vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simtos.

Arheoloģiskie atradumi Rīgas teritorijā liecina, ka apdzīvota vieta te pastāvējusi jau 12. gadsimtā. Rīdziņas upei ietekot Daugavā, tagadējā Alberta laukuma rajonā bija izveidojies paplašinājums, tā sauktais Rīgas ezers. Tā bija ērta vieta ostai, tāpēc tās apkārtnē izveidojās vietējo cilšu – kuršu un lībiešu – apmetnes.

12. gs. beigās, vācu tirgotājiem cenšoties paplašināt un nostiprināt savu darbības areālu Baltijas jūras austrumkrastā, te ieradās arī krustneši. Viņu pirmais vadonis bīskaps Bertolds 1198. gadā krita kaujā pie Rīgas Senā kalna. Hronistam Indriķim to pierakstot, pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vārds „Rīga”.

Nākamais bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēlās no Ikšķiles uz Rīgu, un pēc pārrunām ar vietējiem lībiešiem sāka celt nocietinātu apmetni pie Rīgas ezera. Tā 1201. gads kļuva par oficiālo Rīgas dibināšanas gadu. Jau 1202. gadā te ieradās pirmie kolonisti – vācu namnieki. Rīga pamazām kļuva par agresijas bāzi pret vietējām Baltijas tautām. 13. gs. Rīgā uzplauka tirdzniecība, un tā kļuva par vienu no galvenajiem starpniekiem starp rietumiem un austrumiem.

Līdz pat 16.gs. beigām nebeidzās domstarpības par pārvaldes tiesībām pašu rīdzinieku – bīskapa, Zobenbrāļu (vēlāk Livonijas) ordeņa un Rīgas namnieku – vidū, kas ik pa brīdim pārauga bruņotās sadursmēs.

Livonijas kara (1558-1583) rezultātā, izjūkot Livonijas valstiņai, 1581.gadā Rīga nonāca Polijas pakļautībā. Vēlāk, Polijai karojot ar Zviedriju (1600-1629), Rīga pēc sīvas pretošanās 1621. gadā nonāca zviedru varā un kļuva par tiem piederošās Baltijas daļas administratīvo centru. 18. gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kurā Krievija un Zviedrija cīnījās par kundzību Baltijas jūrā. Tā rezultātā 1710. gadā pēc ilgstoša aplenkuma un mēra epidēmijas Rīga nonāca Krievijas varā.

18. gs. otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība, vācu ģildes zaudēja monopla stāvokli ražošanā un tirdzniecībā. 19. gs. Rīga kļuva par vienu no galvenajām Krievijas impērijas ostas pilsētām un nozīmīgu dzelzceļa transporta mezglu. Rīgas teritorija 19. gs.otrajā pusē un 20.gs.sākumā palielinājās 10 reizes, un iedzīvotāju skaits 1913. gadā bija 80 reizes lielāks nekā 18. gs. sākumā. Rīga bija otrā lielākā Krievijas rietumdaļas pilsēta pēc Sanktpēterburgas.

Lūzuma punkts Rīgas attīstībā bija 1915.-1917.gads, kad, sākoties pirmajam pasaules karam, Rīga kļuva par piefrontes pilsētu. No Rīgas uz Krievijas vidieni līdz ar rūpniecības uzņēmumiem tika evakuēti apmēram 200 000 strādnieku un viņu ģimenes locekļi.

Pirmā pasaules kara beigu posmā radās iespēja izveidot neatkarīgu Latvijas Republiku, kuru sarežģītā politiskā situācijā proklamēja Rīgā 1918. gada 18. novembrī. Sākās Latvijas atbrīvošanas karš, kura laikā Rīga smagi cieta, 1918.-1919. gadā pārdzīvojot trīs dažādu politisku režīmu nomaiņu. Pēc 1920. gada augusta izpostītā Rīga kļuva par tikpat izpostītās Latvijas Republikas galvaspilsētu. 20. gs. 20-30 gados Rīga attīstījās kā tirdzniecības, vieglās un pārtikas rūpniecības, kā arī kultūras un izglītības centrs.

1940. gada 17. jūnijā Rīgas centrā iebrauca padomju tanki – Padomju Savienība bija okupējusi Latviju. Otrā pasaules kara laikā smagi cieta Rīgas vecpilsēta, tika izpostīta osta un dzelzceļa mezgli. Pēc kara Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Padomju Savienības rietumu daļas centriem, kurā atbilstoši industrializācijas plāniem tika attīstīta gan vieglā rūpniecība, gan nozīmīgi militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi. Rīga bija arī Baltijas kara apgabala centrs. Lai nodrošinātu jaunizveidotos uzņēmumus ar darbaspēku, sākās masveida ieceļošana no citām PSRS republikā, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāju skaits no 1950. līdz 1980. gadam pieauga septiņas reizes.

Atjaunojot Latvijas suverenitāti, Rīga kļuva par Atmodas kustības centru. 1991. gada janvārī Latvijas iedzīvotāji pulcējās uz barikādēm Rīgā, lai stātos pretim iespējamam PSRS miltāro vienību uzbrukumam.

Tagadējais Rīgas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1988. gadā. Rīgai ir lielais un mazais ģerbonis.

Tagadējais Rīgas pilsētas karogs apstiprināts 1937. gada 4. maijā, par pamatu ņemot 17. gadsimta Rīgas kuģu karoga krāsas – balto un zilo, kuras papildinātas ar pilsētas ģerboni.

lv.wikipedia.org
riga.lv