Rēzeknes pilsdrupas

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna Rēzeknes upes krastā atradās seno latgaļu pils.

Pilsdrupas ir senākais pilsētas vēstures piemineklis un viena no ievērojamākām un tūristu apmeklētākajām vietām Rēzeknē, no kura paveras skats uz upi un veco pilsētas daļu.

No 9. gs. līdz 12. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu dzīvesvieta, kur 13. gs. beigās Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms de Šauerburgs uzcēla Livonijas ordeņa pili Rositten. Šīs pils vārds ir arī pirmais zināmais un dokumentos minētais Rēzeknes nosaukums.

Pils kalpoja ordeņa karaspēkam kā galvenais atbalsta punkts 14. gadsimta cīņās ar krieviem un lietuviešiem. Pēc kara ar Lietuvu 14. gadsimtā, kad Latgale uz neilgu laiku kļuva par neitrālu novadu, Rēzeknē attīstījās amatniecība un tirdzniecība. Pēc Livonijas sabrukuma 16. gadsimtā, Rēzekne, būdama jau Polijas sastāvā, nīkuļoja un 18. gs. sākumā par agrāko pils varenību liecināja tikai drupas.

20. gadsimtā starp drupām te atradās apgaismots parks, kafejnīca un pat teātris.
visit.rezekne.lv

No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogta rezidence.

Tā bija divstāvu akmens pils, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).

Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils apkārtnes labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir viena no ievērojamākajām un tūristu apmeklētākajām vietām Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru, Radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs” un veco pilsētas tirdzniecības daļu. Pilskalna pakājē atrodas Rozes skulptūra, kuru mālā ir iedzīvinājuši vietējie keramiki, izveidojot noslēpumainu Rozes tēlu, kā simbolu, kas iemieso gan princeses stāstu, gan Latgales keramikas tradīciju spēku.

2003. gada sākumā, pretī pilskalnam,  uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens” teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. 2019. gadā makets tika renovēts. Maketa autors – Rēzeknes Tehnikuma pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizācijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.

Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā.
latgale.travel