Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle

Krāšņā Jēzus Sirds katedrāle atrodas uz viena no pilsētas pakalniem un ir neatņemama pilsētas panorāmas sastāvdaļa.

Koka baznīca šeit uzcelta jau 1685. g., kura diemžēl 1887. g. nodega negaisa laikā. Sarkano ķieģeļu divtorņu baznīcu pēc inženiera Floriana Viganovska projekta sāka būvēt 1888. gadā un iesvētīja 1904. gadā. Ēkas fasādes daļa ir veidota pseidoromānikas stilā, bet torņu augšdaļa, logi un citi elementi – pseidogotikas stilā.

Katedrālē ir pieci grezni altāri, no kuriem centrālais altāris veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Tas ir izgatavots Volonijas guberņā, Romanovas pilsētā. Pēc profesora Bogdanoviča meta to no ozola koka gotikas stilā darinājis kāds vācu meistars. Tā centrā atrodas Jēzus Kristus skulpturāls tēls, virs tā – koka krusts un Dieva Jēra tēls.

Centrālajās logu vitrāžās attēloti pirmie Livonijas bīskapi – Sv. Meinards un Sv. Alberts, kuriem ir nozīmīga lomu Latvijas kristianizācijas procesā. No 18. gs. katedrālē ir saglabājušies baroka un neorokoko formās darināti feretroni – procesijām paredzēti pārnēsājami altāri.

Kopš 1995. gada katedrāle katoļiem ir nozīmīga arī administratīvajā ziņā, šajā gadā šeit nodibināts Rēzeknes–Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli.
visit.rezekne.lv

Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes katedrāle. Tā atrodas Rēzeknē, Latgales ielā 88b, vienā no pilsētas pakalniem. Tas ir lielākais līdz mūsdienām saglabājies dievnams pilsētā.

Vēsture

Vispirms šajā vietā 1685. gadā par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem uzcelta koka baznīca, kas nodota jezuītu aprūpei. Tā pārbūvēta 1750. gadā pēc toreizējā prāvesta Šostakovska rīkojuma, bet 1887. gadā, negaisa laikā pēc zibens spēriena tā nodega. No ugunsgrēka izdevies izglābt marmora plāksni, tās konsekrācijas piemiņai, kura tagad atrodas pašreizējā katedrālē. Pēc tam, kad uz Rēzekni pārcēla Aglonas dekānu prāvestu Simanoviču, ar viņa atbalstu nodegušās baznīcas vietā, 1893. gadā (dažos avotos 1888.) sāka celt pašreizējo mūra Dievnamu. Baznīcā pirmie dievkalpojumi tika noturēti 1900. gadā un tā paša gada 19. novembrī to iesvētīja dekāns Kazimirs Lušpinijs. Celtne pilnībā pabeigta 1902. Projekta autors bija Rīgas Politehniskā institūta būvinženieris Florians Viganovskis, kurš jau bija uzcēlis Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu (tajā daudz spilgtāk par vēlāk celto Rēzeknes baznīcu manāmas gotikas stila iezīmes). Finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ Rēzeknes baznīcas celtniecības laikā veiktas dažas atkāpes no projekta pamatieceres. 1995. gadā toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II dievnamam piešķir katedrāles statusu. Līdz ar to katedrāle kļūst par Rēzeknes-Aglonas diecēzes centru ar bīskapa sēdekli.

Eksterjers un interjers

Dievnams celts no sarkaniem ķieģeļiem uz stipriem akmens pamatiem. Tā ir 51,12 metrus (24 asis) gara un 34,08 metrus (16 asis) plata. Celtnes formas labi ataino sava laika arhitektūras iezīmes. Tās fasādes daļa ir veidota pseidoromānikas stilā, bet torņu augšdaļa, logi un citi elementi pseidogotikas stilā. Tās fasādē ir divi torņi, kuros ir četri lieli zvani. Virs jumta ir vēl deviņi mazi tornīši. Baznīcas cinkotais skārda jumts 2013. gadā nomainīts pret kapara jumta klājumu. Baznīcas fasādes priekšā ir kaltu akmeņu kāpnes un lievenis, tādi paši lieveņi ir pie sānu durvīm abos torņos. Baznīcu apvij 22 metrus garš mūra žogs, kura augšdaļā ir dekoratīvi metāla lējumi. Baznīcas grīda klāta pamīšus – melnām un baltām cementa flīzēm. Ar koka dēļiem apšūtie gotiskās formas griesti balstās uz astoņām mūra kolonnām, kas dievnamu sadala trīs navās. Presbiteriju no galvenās navas atdala neliels pakāpiens. Presbiterija abās pusēs ir lielas sakristejas, vienai no tām ir izeja uz āru. Baznīcā ir 27 logi, presbiterija logos ir arī vitrāžas – vienā attēlots sv. Meinards, bet otrā sv. Alberts.

Altāri

Katedrālē ir pieci altāri, no kuriem centrālais, galvenais altāris veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Izgatavots Volonijas guberņā, Romanovas pilsētā. Pēc prof. Bogdanoviča meta to no ozola koka gotikas stilā darinājis kāds vācu meistars. Galvenais altāris ir augstākais koka altāris dievnamā. Tā centrā atrodas Jēzus Kristus skulpturāls tēls, virs tā – koka krusts un Dieva Jēra tēls.

Trīs sānu altāri veltīti Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, Svētajam Jāzepam un Svētajam Antonam, bet ceturtais ir Dieva žēlsirdības altāris.

No galvenā altāra pa kreisi atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Lurdas Dievmātes altāris. Tā centrā atrodas Lurdas Dievmātes skulptūra. No tās pa kreisi ir novietota Jaunavas Marijas mātes, Svētās Annas skulptūra, bet labajā pusē – Sv. Elizabetes no Ungārijas skulptūra.

No galvenā altāra pa labi esošais altāris ir veltīts Dieva Žēlsirdības godam. Tā centrā ir māsas Faustinas Kovaļskas 1931. gadā radītās gleznas reprodukcija, kurā attēlots Jēzus Kristus, bet zem tā kājām uzraksts latgaliešu valodā: Jezu, es uzatycu Tev (latviski: Jēzu, es paļaujos uz tevi). Agrāk šis altāris bija veltīts Kristus ciešanām. Tā centrā atradās liels krucifikss.
lv.wikipedia.org