Rātslaukums, Rīga

Rātslaukums izveidojās no tirgus laukuma un līdz pat 19. gadsimtam bija pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs, lai gan bija daudz mazāks nekā tagad. Laukumā tika uzvestas mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri un dejas. Taču rātslaukumā vairākus gadsimtus bija arī noziedznieku soda vieta, uz kurieni doties aicināja Jēkaba baznīcas zvans.

 Viena no rātslaukuma galvenajām celtnēm bija Rātsnams, kas bija trīsstāvu celtne ar torni un pulksteni tajā. Torņa smailē atradās vēja rādītājs ar uzrakstu 1756. Virs simetriskas celtnes vidusdaļas paceļas neliels trīsstūrveida frontons, kuru rotā pilsētas ģerbonis, virs kura novietots taisnības dievietes Justīcijas tēls. Galveno ieeju namā iezīmē uz kolonām balstīts balkoniņš. Šajā namā līdz pat 1889. gadam valdīja Rīgas rāte, kad pilsētu sāka pārvaldīt vēlēta pilsētas dome.

 Otra nozīmīgākā celtne Rātslaukumā bija Melngalvju nams, kas pirmoreiz avotos minēts 1334. gadā kā Lielās ģildes Jaunais nams. Sākotnēji to īrēja Lielās ģildes tirgotāji, bet vēlāk neprecēto tirgoņu - melngalvju brālība. Melngalvji bija gados jaunu, neprecētu tirgoņu un kuģu kapteiņu apvienība, kas par savu aizbildni bija izraudzījušies Sv.Maurīciju - romieša leģiona komandieri, kas mira mocekļa nāvē - viņam tika nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi. Melngalvju nams 2. Pasaules kara laikā tika nopostīts. Bet 1999.gadā to atkal atjaunoja, tādējādi piepildījās nama vārtos agrāk lasāmais pareģojums "Ja man kādreiz sabrukt būs, man atkal celiet Jūs".

1896.gadā Rātslaukumā uzstādīja viduslaiku pilsētas aizbildņa Rolanda statuju. Rolands tiek uzskatīts par taisnīga soda spriedēju, apsūdzēto aizstāvi un tiesas lēmuma taisnīgu izpildītāju. Tādēļ viņa statuja tika novietota tirgus laukumā, pretī rātsnamam.
www.citariga.lv
www.citariga.lv

Laukums izveidojies 13. gadsimta otrajā pusē; 1339. gadā minēts kā Tirgus laukums (Marktplatz) - laukumā atradās tirgus, kas tur pastāvēja līdz 18. gadsimta vidum. Uz laukumu veda četru galveno Rīgas ielu trases: Tirgoņu, Kaļķu, Audēju un Grēcinieku, un Kungu iela. 16. gadsimtā nosaukums Rathausplatz, latviski saukts Rātūža laukums. No 1923. gada oficiālais nosaukums Rātslaukums. Līdz 19. gadsimta 60. gadiem daļa no laukuma pie pilsētas svariem kā Svaru laukums (Wageplatz). Apbūve laukuma R pusē nojaukta 1937. gadā, atbrīvojot vietu projektētā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai, pārējā Rātslaukuma apbūve smagi cieta Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnijā. Pēc Otrā pasaules kara ēku drupas tika novāktas un bijušā Rātslaukuma teritorija, līdz ar apkārtējiem agrāko Mazās Grēcinieku, Krievu, Melngalvju, Lielās un Mazās Svaru ielas, daļēji Ķemerejas, Lielās Monētu, Lielās Pēterbaznīcas ielas apbūves kvartāliem, 1950. gadā tika nosaukta par Vecrīgas laukumu. 1965. gadā to pārdēvēja par Latviešu sarkano strēlnieku laukumu, 1990. gadā – par Latviešu strēlnieku laukumu. 1999. gadā laukums tika atdalīts no Latviešu strēlnieku laukuma un atguva nosaukumu Rātslaukums.
www.zudusilatvija.lv