Rāceņu baltenis (Pieris rapae)

Rāceņu baltenis (Pieris rapae)
Pakaļspārnu apakšpuse dzeltenīga, bez izteiktām tumšām dzīslām, ir sīki punktēta.
Salīdzinot ar citiem līdzīgajiem balteņiem, rāceņu baltenim priekšspārna stūra melnums spārnu ārmalā ir īsāks - sniedzas vien līdz 2. vai 3. dzīslai (kāpostu un kāļu balteņiem - līdz 4. vai pat 5. dzīslai). Nav arī atsevišķu plankumu pēc melnā stūra laukuma beigšanās (kā tas ir kāļu baltenim).
Pats rāceņu baltenis ir arī izteikti mazāks par kāpostu balteni.
Mātītēm priekšspārnu augšpusē divi melni plankumi, tēviņiem - viens.
dziedava.lv

Kāpostiem kaitē divu balteņu sugu - kāpostu Pieris brassicae un rāceņu Pieris rapae balteņu kāpuri. Kāpostu baltenim Latvijas apstākļos attīstās divas līdz trīs paaudzes, rāceņu baltenim - divas. Pirmās šo kaitēkļu paaudzes attīstās uz nezālēm – galvenokārt uz krustziežiem. Pirmo paaudžu balteņu kāpuri bieži vien tiek manīti arī rapša laukos, šogad tie konstatēti vairākos ziemas rapša sējumos. Balteņu lidošana pašlaik novērojama arī  rapša platībās.  Balteņu tauriņu lidošanas laikā norisinās pārošanās  process un drīz vien sākas olu dēšana uz saimniekaugu lapām. Kāpuru šķilšanās no olām sākas apmēram 5-10 laikā pēc izdēšanas.
www.vaad.gov.lv