Rudā lapsa (Vulpes vulpes)
Rudā lapsa (latīņu: Vulpes vulpes; angļu: red fox; vācu: Rotfuchs; krievu: обыкновенная лисица)
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visoskontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju. Rudajai lapsai ir apmēram 45 pasugas, no kurām divas dzīvo Eiropā. Eiropas lielākajā daļa,Latviju ieskaitot, sastopama Eiropas rudā lapsa (Vulpes vulpes crucigera), bet Eiropas ziemeļos dzīvo — Skandināvijas rudā lapsa(Vulpes vulpes vulpes).
Izskats un īpašības
Lapsa – kā jau īstena suņu dzimtas pārstāve – rej (bet ne tā kā suns); lapsa arī nereti luncina jeb, pareizāk sakot, kūļā (bet ne tā kā suns) garo, kuplo asti. Lapsa bīstas no suņa... Lai nebūtu ar suni – šo savu dzimtasbrāli, šo sev sistematizēti tuvo un vilkam tuvtuvo radinieku – jāsastopas, kūmiņš pastāvīgi tur «uzvilktas» visas maņas. Arī no sastapšanās ar vilku lapsa cenšas izvairīties, jo tas lapsu ne acu galā necieš un, kad vien rodas izdevība, mēģina nobendēt vai vismaz krietni patramdīt – kuplaste lapsa ir pelēča vilka barības diezgan nozīmīga konkurente. Abu šo zvēru ēdienkartē daudz kopīga. Kur mīt vilki, tur tuvumā lapsas mīļuprāt neuzturas.
Pieauguša dzīvnieka garums no purna gala līdz astes galam – 50 līdz 85 cm, ķermeņa svars parasti – 4 līdz 8 kg. Tēviņi augumā nedaudz pārspēj vienaudzes mātītes. Ķermenis slaids. Galva relatīvi neliela. Purns smails. Ausis trīsstūrainas, stāvas. Acis ieslīpas. Kājas, salīdzinot ar ķermeni, vidēji garas. Aste gandrīz ķermeņa garumā, kupli apmatota.
Apmatojuma krāsa virspusē - variabla: pamatā ruda, taču nokrāsa var būt dažāda. Arī astes krāsa var būt dažāda, parasti – tumšāka par muguru, bet tās gals vienmēr balts. Ķermeņa apakšpuse uzkrītoši gaišāka par virspusi: pakakle un krūtis allaž baltas; vēders lielākoties (bet ne vienmēr) gaišpelēks. Kājas lejas daļā izteikti tumšas, priekškājas vietām pat pilnīgi melnas. Arī ausu aizmugures ir melnas. Apmatojums ziemā ir daudz biezāks nekā vasarā. Apmatojuma maiņa pavasarī (marta nogalē, aprīļa sākumā) norit strauji - pāris nedēļās izkrīt visi ziemas kažoka mati; turpretim jaunais ziemas kažoks veidojas pakāpeniski, lēni - no septembra sākuma līdz decembra sākumam.
Lapsai labi attīstīta dzirde, bet oža un redze ir salīdzinoši vāja. Pārvietojas galvenokārt soļos un lēnā riksī.
Ieradumi
Lapsa pārtiek lielākoties no gaļas. Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus – peles, strupastes. Ķer uz zemes perējošos putnus, putnu mazuļus, izēd no ligzdām olas. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Samērā bieži uzbrūk mājputniem. Labprāt ēd maitu, apdzīvotu vietu tuvumā – pārtikas atkritumus. Veģetācijas sezonā regulāri mielojas ar augļiem.
Lapsu varētu saukt par nometnieku. Ziemā, kad maz medījuma, tā ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsa ir aktīva visu gadu. Tā biežāk medī krēslā un naktī nekā dienā. Sliktā laikā un lielā salā lielāko diennakts daļu lapsa pavada alā un dažādās, dabiskās slēptuvēs. Lapsa ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze tai ir attīstīta daudz vājāk). Medību laikā lapsa lieliski māk izmantot visas dabiskās iespējas, lai sevi aizsegtu. Lapsa pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un mežu aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā.
Reprodukcija
Lapsa pārsvarā dzīvo ģimenēs. Vairošanās midzeni lapsa mēdz iekārtot pamestās āpša un jenotsuņa alās, vai tamlīdzīgās slēptuvēs, interesanti ir tas, ka lapsa pati alas nerok. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa apdzīvotas alas pēc tā, ka pavasarī lapsa tīra alu, un pēc iztīrīšanas blakus alai ir redzams apmēram 2 metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas un kauli, kas nepatīkami smako. Vienu un to pašu alu lapsas aizņem vairākus gadus pēc kārtas. Teritorijas iezīmēšana visintensīvāk notiek pavasarī, riesta periodā. Riesta laikā sievišķais dzimums ar īsiem rējieniem aicina vīrišķo dzimumu. Starp tēviņiem notiek riesta cīņas. Mazuļi (parasti 4 — 6 kucēni) dzimst maijā un jūnijā. Sākumā tie ir akli (acis atveras 2 — 2,5 nedēļu vecumā). Alā mazuļi dzīvo apmēram 1,5 mēnešus. Pēc tam mazie lapsēni sāk iznākt no alas un tās priekšā rotaļāties. Šajā laikā abi vecāki tiem intensīvi piegādā barību un māca medīt. Trīs mēnešu vecumā lapsēni atstāj dzimto alu. Sākas rudens un ģimene izklīst, lapsēni uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dzimumgatavību jaunās lapsas parasti sasniedz 2, retāk 3 gadu vecumā. Lapsas mūža ilgums ir 5 — 8 gadi, nebrīvē lapsa var nodzīvot arī ilgāk.
Apraksts: Pieauguša dzīvnieka garums no purna gala līdz astes galam – 50 līdz 85 cm, ķermeņa svars parasti – 4 līdz 8 kg. Tēviņi augumā nedaudz pārspēj vienaudzes mātītes.
Ķermenis slaids. Galva relatīvi neliela. Purns smails. Ausis trīsstūrainas, stāvas. Acis ieslīpas. Kājas, salīdzinot ar ķermeni, vidēji garas. Aste gandrīz ķermeņa garumā, kupli apmatota.
Apmatojuma krāsa virspusē - variabla: pamatā ruda, taču nokrāsa var būt dažāda. Arī astes krāsa var būt dažāda, parasti – tumšāka par muguru, bet tās gals vienmēr balts. Ķermeņa apakšpuse uzkrītoši gaišāka par virspusi: pakakle un krūtis allaž baltas; vēders lielākoties (bet ne vienmēr) gaišpelēks. Kājas lejas daļā izteikti tumšas, priekškājas vietām pat pilnīgi melnas. Arī ausu aizmugures ir melnas. Apmatojums ziemā ir daudz biezāks nekā vasarā. Apmatojuma maiņa pavasarī (marta nogalē, aprīļa sākumā) norit strauji - pāris nedēļās izkrīt visi ziemas kažoka mati; turpretim jaunais ziemas kažoks veidojas pakāpeniski, lēni - no septembra sākuma līdz decembra sākumam.
Lapsai labi attīstīta dzirde, bet oža un redze ir salīdzinoši vāja. Pārvietojas galvenokārt soļos un lēnā riksī.
Izplatība: Lapsas pamatareāls aptver visu Eiropu (izņemot Islandi un Norvēģijai piederošās ziemeļu salas), lielāko daļu Āzijas (izņemot galējos dienvidaustrumus un polāros apgabalus), daļu Ziemeļāfrikas un Ziemeļamerikas. Lapsa introducēta Austrālijā. Sugai raksturīga ļoti liela ģeogrāfiskā mainība, aprakstītas vairāk par četrdesmit pasugām. Latvijā – nominālforma Vulpes.
Lapsa ir biežāk sastopamais gan suņu dzimtas, gan visas plēsēju kārtas savvaļas zvērs Eiropā.
Latvijā dzīvo apmēram trīsdesmit tūkstoši šo dzīvnieku, kas izplatīti daudzmaz vienmērīgi (mazliet lielākā skaitā dienvidu un dienvidrietumu rajonos) visā valsts teritorijā. Pie mums lapsas piemājo visdažādākajos biotopos, ļoti labi pielāgojušās kultūrainavai, apdzīvotām vietām, dažkārt nevairās apmesties uz dzīvi pat lielās pilsētā, tostarp Rīgā.
Dzīves veids: Ekoloģiski ļoti plastiska suga.
Pārtiek lielākoties no gaļas. Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus – peles, strupastes. Ķer uz zemes perējošos putnus, putnu mazuļus, izēd no ligzdām olas. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Samērā bieži uzbrūk mājputniem. Labprāt ēd maitu, apdzīvotu vietu tuvumā – pārtikas atkritumus. Veģetācijas sezonā regulāri mielojas ar augļiem.
Vairošanās periodā dzīvo ģimenēs, kas sastāv no vecākiem un mazuļiem. Pārējā laikā lapsas ir individuālistes. Katrs īpatnis apdzīvo noteiktu teritoriju, kurā ierīkotas vairākas paslēptuves (visbiežāk – āpšu vai pašu izraktās alās) un kurā iestaigāts regulāri izmantotu taku tīkls.
Pie astes pamatnes lapsām atrodas specifisks smirddziedzeris; tā izdalīto sekrētu dzīvnieki izmanto hemokomunikācijai. Bieži vien (īpaši riesta laikā) sazinās arī spalgi, aprauti rejot.
Dzīves ilgums savvaļā - 5 līdz 10 gadi. Dzimumgatavību gan mātītes, gan tēviņi sasniedz desmit vienpadsmit mēnešu vecumā.
Galvenie dabiskie ienaidnieki ir vilks un infekcijas, invāzijas slimības.
Riesto februārī - martā (riesta kulminācija Latvijā – februāra nogalē). Neraugoties uz to, ka riesta perioda sākumā katrai mātītei zināmu laiku seko vairāki tēviņi, kuri cits ar citu laiku pa laikam izkaujas, lapsas ir monogāmas – mātīte atdodas tikai vienam sekotājam, ar kuru uz vienu sezonu izveido stabilu pāri.
Vairošanās midzeņus ierīko galvenokārt āpšu pamestās, retāk pašu izraktās alās. Grūsnība ilgst vidēji 52 (no 49 līdz 58) dienas.
Lapsēni piedzimst maijā vai jūnija sākumā. To skaits metienā visbiežāk – 4 līdz 6 (var būt arī vairāk); jaundzimušo svars - aptuveni 90 gr, garums – 14 – 15 cm.
Acis lapsēniem atveras pēc apmēram divām nedēļām. Līdz pusotra mēneša vecumam mazuļi gandrīz visu laiku uzturas midzenī un pārtiek tikai no mātes piena; pēc tam viņi pakāpeniski pāriet uz gaļas barību un aizvien biežāk sāk parādīties ārpus alas, rotaļāties cits ar citu un ar vecāku atnestiem pusdzīviem dzīvniekiem, tādejādi apgūstot nogalināšanas mākslu. Četru mēnešu vecumā jaunie lapsēni kļūst patstāvīgi; izirst saites arī starp viņu vecākiem.
Pēdu nospiedumi: Lapsa ir pirkstminis (ejot atbalstās uz pirkstu falangām). Priekškāju atstātie pēdu nospiedumi lielāki – garāki (5 – 6 cm) un platāki (4 – 5 cm) - par pakaļkāju (4,5 – 5,5 X 3,5 – 4 cm) ieminumiem. Dzīvniekam soļojot vai rikšojot, nospiedumi izkārtoti tāpat kā vilkam - cits aiz cita, - veidojas taisna pēdu virkne.
Mēsli: vārpstveidīgi (spirāliski savērpti), ar nosmailināti izstieptu tievāko un noapaļotu resnāko galu, kurš arī beidzas ar tievu, īsu smailīti. Nereti div- vai trīsdaļīgi fragmenti savstarpēji savienoti ar tievām dzīsliņām. Garums 3 – 12 cm, diametrs – 1,5 līdz 2 cm. Konsistence dažāda. Krāsa svaigiem – visbiežāk netīri pelēka, var būt arī olīvbrūna vai gandrīz melna. Saturā mēdz būt dažādu zvēru (visbiežāk – peļveidīgo grauzēju) mati, kaulu atliekas un nelielu dzīvnieku skeleta fragmenti, kukaiņu hitīna gabaliņi, putnu spalvas; putnu vairošanās sezonā – arī olu čaumalu gabaliņi; veģetācijas sezonā – augu daļiņas. Atrodami visbiežāk uz vai pie kāda paaugstinājuma (pauguriņa, ciņa, akmens, celma, grants kaudzes, nogāzta koka stumbeņa), retāk – uz takas. Lapsa mēdz regulāri izkārnīties vienā un tajā pašā vietā.
Statuss: Latvijā - visu gadu nelimitēti medījams zvērs.
Tiek uzskatīts par nozīmīgāko trakumsērgas rezervuāru un izplatītāju starp savvaļas dzīvniekiem un mājlopiem.
Kopsavilkums: Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas savvaļas zvērs Latvijā. Mūsu valstī dzīvo apmēram trīsdesmit tūkstoši šo dzīvnieku, kas izplatīti daudzmaz vienmērīgi (mazliet lielākā skaitā dienvidu un dienvidrietumu rajonos) visā teritorijā. Mājo visdažādākajos biotopos.
Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus – peles, strupastes. Vairošanās periodā dzīvo ģimenēs, kas sastāv no vecākiem un mazuļiem, pārējā laikā lapsas ir individuālistes. Monogāmas. Riesto februārī - martā. Metienā vidēji 4 - 6 mazuļi.
