Rožu dzimta

Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta. Dzimtā ietilpst apmēram 2830 sugas 95 ģintīs. Izplatītākās ģintis ir plūmes (430), rasaskrēsliņi (270), pīlādži (260), vilkābeles (260), klintenes (260) un avenes (250). Dzimtas augi ir sastopami visā pasaulē, taču biežāk — ziemeļu puslodē. Rožu dzimtas augi biežāk ir koki un krūmi, retāk lakstaugi. Latvijā ir aptuveni 125 sugas, tā ir trešā lielākā augu dzimta Latvijas florā. Tiem ir piecas kauslapas un piecas vainaglapas. Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir ābeles, plūmes, ķirši, avenes, rozes, spirejas un aprikozes.
lv.wikipedia.org

Rožu dzimta (Rosaceae). Pārsvarā daudzgadīgu lakstaugu, kā arī vasarzaļu koku un krūmu dzimta. Lapām raksturīgas pielapes. Kauslapas un vainaglapas 5 vai 4 (reti skaits cits). Ziedgultne plakana, daudzām sugām labi attīstīta. Augļi sausi vai sulīgi, nereti veidojas no paplašinātās ziedgultnes. Liela dzimta (ap 3370 sugas, ieskaitot sīksugas), kas savu izplatības maksimumu sasniedz ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā.

Latvijā ap 125 sugas, trešā lielākā augu dzimta Latvijas florā. Dzimtā pārsvarā ietilpst diezgan parasti atklātās vietās (pļavās), retāk mežos sastopami augi. Adventīvu (ievazātu) vai dārzbēgļu sugu salīdzinoši maz. Raksturīga hibridizācijas tieksme. Daudzās ģintīs (rasaskrēsliņi, spirejas, vilkābeles, rozes, retēji) sugas savstarpēji grūti nodalāmas.
www.latvijasdaba.lv

Rožu dzimtas augi biežāk ir koki un krūmi, retāk lakstaugi. Rožu dzimta ir viena no krāšņākajām, izplatītākajām un daudzveidīgākajām divdīgļlapju klases dzimtām.
 Tā apvieno rožu, ābeļu, plūmju un spireju apakšdzimtas, pavisam ap 3000 sugu.
 Vairums augu ir mūžzaļi vai vasarzaļi daudzgadīgi koki un krūmi, retāk tie ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi.
 Lapas var būt vienkāršas un arī saliktas, ar pielapēm. Pie stumbra tās ievietotas pamīšus, retāk pretēji.
 Ziedi parasti divdzimumu, ar divkāršu, dažkārt arī vienkāršu apziedni, Apziedņa lapas pa 5, dažreiz arī pa 3 vai 4 gredzenā. Putekšņlapu parasti ir daudz (ziedu formulās to apzīmē ar bezgalības zīmi ∞). Dzimtai raksturīgas pazīme ir paplašināta ziedgultne.
 Zieda formula ir Ca5Co5A1-∞G1-∞.
 Ziedi var būt pa vienam vai sakopoti pārveidotās ziedkopās. Ziedus apputeksnē kukaiņi. Augļi ir ābols vai kaulenis, kā arī someņu, sēkleņu, kauleņu vai riekstiņu kopauglis. Starp rožu dzimtas augiem ir daudz krāšņumaugu un augļaugu.

Rozes – augi, kā vārdā nosaukta visa dzimta. Tie ir krāšņumaugi, kas priecē ikvienu un vienlīdz labi izskatās gan Jāņu vainagā, gan greznā vāzē. Rozes aug savvaļā, un apstādījumos, parkos un istabas priekšā.
 Visas rozes ir vasarzaļi krūmi ar vairāk vai mazāk dzeloņainiem dzinumiem. Lapas uz stumbra sakārtotas pamīšus un ir nepāri plūksnaini saliktas, ar pielapēm. Zieda uzbūve līdzīga cietiem rožu dzimtas augiem.
 Zieda formula Ca5Co5A∞G∞.
 Rožu zied krāsa ir atšķirīga katrai sugai.

Pie rožu dzimtas vēl pieder bumbieres, vilkābeles, ievas, pīlādži, korintes, kā arī citzemju augi – mandeles, aprikozes, persiki u.c. Arī ogu krūmi – avenes un zemenes - īpaši plaši izplatīti rožu dzimtas augi. Dārzos audzē visdažādākās zemeņu šķirnes, bet savvaļā aug meža zemenes.

Rožu dzimtas augi ir vērtīgi ārstniecības augi. Rožu dzimtas augi ir ne tikai galvenie augļaugi, ko pie mums lieto uzturā, bet arī vērtīgi un plaši pazīstami ārstniecības augi. Ārstniecībā izmanto rasaskrēsliņus, savvaļas rožu ziedus un augļus, retēju sakneņus pīlādžu, aroniju un vilkābeļu augļus.
raksti.daba.lv