Rozes (Rosa)
Rozes no aizvēsturiskiem laikiem augušas visos kontinentos. Rozes pieskaitāmas pie vieniem no visvecākajiem cilvēku atdzītajiem un novērtētajiem augiem. Par rožu izcelšanos ir radītas daudzas leģendas un teikas. Nepieredzēts rožu uzplaukums sākās, kad šie ziedi nonāca Romā. Izlutinātajiem romiešiem tie kļuva par greznuma un bagātības simbolu. Rozes cilvēci valdzinājušas un apbūrušas ar savu daiļumu, smaržu un spēju aizsargāties. Izmantotas rožu eļļas ieguvei, ārstniecībai un kosmētikai.
Rozes pieder pie rožu dzimtas (Rosecea) un rožu ģints (Rosa). Rozes ir tipiski krūmi, kuru dzinumi gandrīz vienmēr klāti ar asiem dzeloņiem.
Lai būtu vieglāk orientēties milzīgajā daudzveidībā, rozes iedala grupās. Latvijā nozīmīgākās un apstādījumos biežāk izmantotās ir:
- floribund rozes;
- krūmrozes;
- stīgotājrozes;
- arkarozes;
- poliantrozes;
- miniaturrozes
- klājeniskās rozes;
- tējhibrīdu rozes.
Katrā grupā ir daudzu šķirņu rozes ar apbrīnojami krāšņiem, smaržīgiem ziediem visās nokrāsās.
Skaistums ir ieguldītā darba vērts, skaistulēm jāizvēlas no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, dziļi uzrakta, dziļi ielabota smilšmāla vai mālsmilts augsne ar neitrālu reakciju.
Rozes (Rosa) ir rožu dzimtas ziedaugu ģints. Ģintī ir vairāk nekā 400 sugas, pēc citu zinātnieku domām sugu skaits ģintī ir mazāks, jo sugas savā starpā viegli veido hibrīdus. Šķirņu skaits ir lielāks par 25 tūkstošiem. Rožu dabiskais izplatības areāls ir Eirāzija un Ziemeļamerika. Rozes bieži tiek izmantotas kā mīlestības simbols, pasniedzot tās mīļotajam cilvēkam. Rožu eļļa ir pieprasīta parfimērijas rūpniecībā.
Rozes ir daudzgadīgi krūmi vai puskrūmi. Rožu ziedi parasti ir sarkanā, baltā vai rozā krāsā, bet var būt ar dzeltenā, oranžā un citās krāsās. Ziedi ir kārtni ar stipri attīstītu ziedgultni. Rožu zieda formula ir Ca5Co5A∞G∞. Rozēm uz kāta parasti ir ērkšķi.
Sistemātika
Ģintī ir vairāk nekā 400 sugas, pēc citu zinātnieku domām sugu skaits ģintī ir mazāks, jo sugas savā starpā viegli veido hibrīdus. Ģints sīkāk dalās 4 apakšģintīs: Hulthemia (agrāk Simplicifoliae), Hesperrhodos, Platyrhodon un Rosa.
Rožu apakšgints sīkāk dalās vēl 11 sekcijās:
- Banksianae,
- Bracteatae,
- Caninae,
- Carolinae,
- Chinensis,
- Gallicanae,
- Gymnocarpae,
- Laevigatae,
- Pimpinellifoliae,
- Rosa (arī Cinnamomeae),
- Synstylae.
Rozes Latvijā
Latvijā savvaļā ir sastopamas 17 sugas. Sešas no šīm sugām ir dārzbēgļi. Visizplatītākās sugas ir maija roze (Rosa majalis), potcelmu roze (Rosa subcanina) un Vogēzu roze (Rosa vosagiaca).
Suga | Zinātniskais nosaukums | Piezīmes |
---|---|---|
ābolu roze | Rosa pomifera | ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā |
krokainā roze | Rosa rugosa | |
maija roze (rudā roze) | Rosa majalis | |
maijrozīte | Rosa spinosissima | |
mīkstā roze | Rosa mollis | ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā |
pelēkzilā roze | Rosa caesia | |
potcelmu roze | Rosa subcanina | |
sārtlapu roze | Rosa glauca | |
smaržlapu roze | Rosa rubiginosa | ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā |
suņu roze | Rosa canina | |
Šerarda roze | Rosa sherardii | ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā |
Vogēzu roze | Rosa vosagiaca |