Roze

Rozes no aizvēsturiskiem laikiem augušas visos kontinentos. Rozes pieskaitāmas pie vieniem no visvecākajiem cilvēku atdzītajiem un novērtētajiem augiem. Par rožu izcelšanos ir radītas daudzas leģendas un teikas. Nepieredzēts rožu uzplaukums sākās, kad šie ziedi nonāca Romā. Izlutinātajiem romiešiem tie kļuva par greznuma un bagātības simbolu. Rozes cilvēci valdzinājušas un apbūrušas ar savu daiļumu, smaržu un spēju aizsargāties. Izmantotas rožu eļļas ieguvei, ārstniecībai un kosmētikai.

Rozes pieder pie rožu dzimtas (Rosecea) un rožu ģints (Rosa). Rozes ir tipiski krūmi, kuru dzinumi gandrīz vienmēr klāti ar asiem dzeloņiem.

Lai būtu vieglāk orientēties milzīgajā daudzveidībā, rozes iedala grupās. Latvijā nozīmīgākās un apstādījumos biežāk izmantotās ir:
 - floribund rozes;
 - krūmrozes;
 - stīgotājrozes;
 - arkarozes;
 - poliantrozes;
 - miniaturrozes
 - klājeniskās rozes;
 - tējhibrīdu rozes.

Katrā grupā ir daudzu šķirņu rozes ar apbrīnojami krāšņiem, smaržīgiem ziediem visās nokrāsās.

Skaistums ir ieguldītā darba vērts, skaistulēm jāizvēlas no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, dziļi uzrakta, dziļi ielabota smilšmāla vai mālsmilts augsne ar neitrālu reakciju.